Grūtnieču BEZTĒMA

http://www.cimparimpa.lv/individualie-pasutijumi/ (l)

Vilionata ooo, super,par tādu pat nebiju dzirdējusi, man ļoti patīk!(l)

Manu bērnu vārdi ir starp populārajiem Latvijā. Taču Kanādā tie nav tik populāri uz doto brīdi... Bet man vienalga! Galvenais, ka mums pašiem patīk un bērniem piestāv.

Es nekad labprātīgi nepiekristu uz ķeizaru. Es ļoti cerēju, ka mņ nebūs ķeizars, gribēju dabīgas dzemdības-nesanāca. Atceros, cik nelaimīga jutos, kad man pateica, ka vedīs uz ķeizaru, ņemot vērā, ka biju nomocījusies sāpēs un tikusi līdz pilnam atvērumam. Es ķeizara laikā gandrīz noasiņoju, bija dzemdes plīsums un zaudēju daudz asiņu. Tas bija briesmīgi, ka dzirdēju, ka ārsti par to sačukstas un runā, nevar apturēt asiņošanu. Tu guli uz tā galda un neko nejūti, bet saproti, ka kaut kas iet greizi un tu vari nomirt. Tā bija briesmīga sajūta. Vēl ilgi nespēju attapties no tām bailēm. Un atkopšanās pēc ķeizara- briesmīgi sāpīga. Vēl tagad pēc 3 nedēļām nedaudz grūtu tualetē, vēders sāp, rēta gan par laimi nē. Pirmajā dienā raudādama cēlos augšā, galva griezās, briesmīgas sajūtas. Ticu, ka pēc dabīgām dzemdībām nav tik grūta un ilga atkopšanās. Un vēl tas, ka 2 gadus laikam nav ieteicams plānot bērnus pēc ķeizara.

Soho, man pēc pirmajām dzemdībām arī bija briesmīga sajūta, kaut arī dabiskās. Nevarēju piecelties, visas maliņas sāpēja utt. Kaut cik normāli sajutos pēc mēneša (ieskaitot krūtis, kur krūšu gali bija saplaisājuši, piena sastrēgumi, temperatūra utt.). Bet nu pieņemu, ka ķeizaram būtu jābūt tomēr smagākam... Gribēju tik teikt, ka dabiskās dzemdības nenozīmē automātiski vieglāku pēcdzemdību posmu - galva griežas tāpat, raudiens nāk (hormonu dēļ), melns gar acīm metās, šuves sāp, WC ir lielākais bieds, krūtis deg utt... :-/

Tas jau kā kuram... Man pēc pirmajām dzemdībām itin nekas nesāpēja, sēdēt arī mierīgi varēju, lai gan bija daži plīsumi, bet nekas traks tas, pavisam noteikti, nebija. Kā nepatīkamo atceros dzemdes savilkšanos barošanas laikā, kā tas ir pie ķeizara, grūti iedomāties, jo tak sajūta, ka plēš no iekšpuses. (t)

Soho, man žèl, ka tev sanāca piedzīvot tik nepatīkamu, un bailīhu brīdi. Vai pašlaik viss ir kārtībā? Ārstiem sanāca apturēt ātri asiņošanu?

Nu citiem arī ķeizars netraucē justies tīri labi jau pirmajā dienā. Tas viss ir individuāli, drīzāk atkarīgs gan no ķermeņa, gan no tā, ka viss process ir norisinājies (piem., ja grūtniece nomocīta dzemdību sāpēs gaidot atvērumu, spiežot bērnu, asiņojot un beigās ticis izlemts par ķeizaru, tad viņa noteikti jutīsies sliktāk pēc tam, nekā tāda grūtniece, kura atnāk uz plānoto ķeizaru vnk "svilpodama" un sagaida bērnu pēc 2h).

Man bija ķeizars, bet jutos tiešām labi. Nākamajā rītā jau cēlos un gāju, brīnījos, kāpēc palātas biedrene prasīja pretsāpju zāles. Kā arī, māsiņa man ik pa laikam piedāvāja, vai nevajag.
Tiešām, nekas nesāpēja utt. Tik, cik pati operācija bija nepatīkama un man kādas 4h nenormāls drebulis. Tā, ka tas ļoti individuāli.

Un nomocījuši es biju pamatīgi. Tiku līdz pilnam atvēruma un spiešanai.

Individuāli gan. Pat divas dzemdības var savā starpa atšķirties - man pirmās bija smagas (atkopšanās periodā), otrās - vieglākas par vieglām, lai gan bija ilgākas.

Neons, nu re! Bet parasti taču saka, ka atkopšanās no 2.ir grūtāka?

Nezinu, neatceros, ka būtu lasījusi, ka pēc otrajām esot grūtāk... Zinu, ka lasīju, ka otrās dzemdības esot vieglākas, bet nu manai draudzenei bija vienlīdz smagi, bet man - vnk savādāk, vieglāk EA dēļ, bet bija tāpat ierosinātas, jo nekas nenotika pats par sevi.

Khkh
Nu tagad jūtos normāli, izrakstoties no slimnīcas viss tā kā bija kārtībā. Vēders diezgan jūtīgs joprojām, diezgan man tur pa iekšu viņi ņēmās. Nemaz tik ātri neizdevās apturēt asiņošanu, kopš bērnu aiznesa, pavadīju uz galda vēl stundu, sauca kaut kādu citu ārstu no mājām, jo pašiem neizdevās apturēt asiņošanu un aizšūt kā vajag.

Neons, itkā atsāpes esot stiprākas,bet nu nez...

Soho, trakumi! Labi, ka viss labi! :)

Aijaijaaa atsāpes, ja tādas ir, tad ar katrām nākamajām dzemdībām spēcīgākas paliek. Man bija un jau šeit rakstīju, ka pēc trešajām dzemdībām kontrakcijas šķita patīkamākas kā atsāpes, pēc tam barojot.

Tas tiešām ir ļoti individuāli, jo es pēc ķeizara fiziski jutos ļoti labi, drīzāk biju sagrauta emocionāli, jo ļoti gribēju piedzemdēt pati.. un arī vecmātes vārdi skanēja galvā - kas es būšu par māti, ja pati piedzemdēt nevaru.. Man dzemdības ilga 15h un nosledzas ar ķeizaru. Kad man pateica, ka vedīs uz ķeizaru jutos atvieglota, jo sledzos arā, vairs nespēju ne spiest, ne pati piecelties..kad mani nodeva ārstu rīcība jutos droša, jo vecmāti vairs redzēt negribēju, joprojām nesaprotu, kā vispār tā var runāt ar dzemdētāju..
Man arī bija problemas ar spiedienu un pulss bija ļoti zems, bet operacijas zālē jutos atvieglota.
Atlabšana manā skatījumā bija sāpiga tikai nākamajā dienā, bet jo vairāk kustējos, jo labāk jutos. Vairāk sapigi tas viss man ir emociju līmenī. Vel tagad par to domājot varu raudat. Ņemot vērā, ka es pati nevaru piedzemdēt, tad nākamais noteikti būs ķeizars. Bet šobrīd nevaru iedomāties, ka jebkad saņemtos uz otru bērnu, lai gan no ķeizara man bail nav. Labāk tā, nekā mocīties uz krēsla un klausties cik slikta mamma bušu.. (t)

blank
Man arī viena vecmāte teica, ka es haltūrējot un normāli nespiežot, lai gan ārste tajā pašā laikā teica, ka tas neesot iespējams, ka vajag ķeizaru, bet tā vecmāte uzskatīja, ka es varēju izspiest un pati esmu vainīga..tas man arī ļoti iekrita sirdī, kaesmu slikta māte, ka nevaru izspiest. Lai gan pēc tam uzzināju, ka tur bija citi sarežģījumi. Tā gan bija vecmāte no malas, kuru pieaicināja paskatīties un izteikt savu viedokli, nevis tā kas reāli pieņēma dzemdības, tā bija ļoti jauka.

n arī vecmātes vārdi skanēja galvā - kas es būšu par māti, ja pati piedzemdēt nevaru.

nopietni arī tādu muļķību profesionāls ārsts var pateik.. Esmu šokā ja godīgi... :-O

Kura slimnīcā tu dzemdeji?

Es pat nezināju, ka kāda māte būs sieviete jau startā nosaka kā viņa dzemdē... Ja godīgi tad zinu ļoti sliktu māti, kura savu divus gadus veco bērnu baro ar roltoniem un ne tikai to.. Un viņa dzemdēja bez ķeizara nu tad ko...

blank, jūtu līdzi, ka nācies saskarties ar tādu vecmāti! Tuneesi ne pie kā vainīga! Vispār ārstu un med.personāla uzvedība un attieksme pret pacientu Latvijā ir bieži vien zem katras kritikas... Ļoti žēl, ka tā, jo emocionàlais terors bieži vien ir sāpīgāks un atmiņā paliekošāks.

Atsāpes, jā, jutu izteiktāk kā pēc pirmajām dzemdībām, bet nu arī nekas tāds traks tas nebija. Nu ik pa brīdim savilka nedaudz jūtami vēderu pirmajās dienās un viss. Tas arī katrai individuāli.