Grūtnieču BEZTĒMA

Meitenes, tāpēc jau ir ieplānota vizīte, ātrāk nekādi nebija iespējas tikt :( Bet tomēr ceru uz labu rezultātu..

Nu viss noteikti būs labi, bet tiešām neliec cerības uz grūtniecību. Man testā bija 2 ļoti košas strīpas jau mr dienas vakarā un toreiz uz wc skraidīju ik pa 30-60 min, tā ka tur vispār nekāda lielā koncentrācija nebija.. Protams, neesam visas vienādas, bet nu Tavā gadījumā jau jebkurā laikā būtu jābūt košām slēpēm.

Teddy, man liekas, ka drīzāk tas stāsts ir grūts man pašai. Bet nu lai iet. Būs gari gan jau :D
Viss sākās jau 12. oktobra vakarā. 21:00 sāku just, ka atkal sākušās kontrakcijas, bet tā kā tieši tāds pats scenārijs bija jau 10. oktobrī, es tam nepievērsu lielu uzmanību. Ik pa laikam secināju, ka viss ir tieši tāpat kā iepriekš - starplaiki tie paši, vien liekas, ka sāp nedaudz stiprāk... Palūdzu draugam palīdzību ieiet vannā. Pasēžu vannā, paliek vieglāk. Pavadu draugu uz darbu un sāku just baigo nogurumu. Ierāpjos gultā, bet aizmigt, protams, nesanāk. Ik pa laikam mostos no tā, ka sāp. Starplaikus vairs neuzņemu. Ap pieciem zvanu draugam un prasu, kad būs mājās. Draugs atskrien mājās, satraucies, saka, ka jābrauc uz slimnīcu. Bet es sāku piefiksēt, ka starplaiki samazinās, sāpes arī. Bet nu piekrītu braukt uz slimnīcu. Rīts ir bezgala skaists, aust saule un izskatās, ka diena būs ļoti skaista. Slimnīcā esam ap 7, kamēr noformē dokumentus, jūtu ik pa laikam kādu sāpi, bet vispār šķiet, ka vairs nekas nesāp un esmu atbrauksi pa tukšo. Mūs uzved klausīties toņus. Uzrāda kontrakcijas, bet ne pārāk regulāras un ne pārāk stipras. Atnāk vecmāte, izstāstu savu stāstu, ka sāp jau no iepriekšējā vakara. Mums ierāda palātu un liek gaidīt ārstu. Atnāk ārsts, apskata mani, uzklausa un konstatē, ka dzemdes kakliņš ir pilnībā gatavs un atvērums ir 2.5cm. Tā kā izskatos un arī jūtos ārprātā nogurusi, jo neesmu gulējusi vispār, ārsts saka, ka iedos nomierinošas zāles, lai varu pagulēt, jo man jāuzkrāj spēki pirms dzemdībām. Esmu šokā, jo nemaz neesmu sagatavojusies dzemdēt... Atnāk māsiņa, iešpricē nomierinošās, aizmiegu vien uz pusstundu. Sāpes nav ne ar baigo regularitāti, ne baigajām sāpēm. Ik pa laikam eju klausīties toņus. Līdz atnāk mana daktere un grib mani apskatīt. Konstatē 3cm atvērumu un saka, ka vajadzētu stimulēt. Saņemu šprici un gaidu, kas būs tālāk. Eju atkal uz toņiem, paguļu palātā, līdz vajag iet pārdurt ūdeņus. Uz palātu atnes bumbu. Sēžu uz bumbas, izjūtu nedaudz stiprākas kontrakcijas, klausos mūziku un taisam selfijus ar draugu. Eju atkal uz toņiem. Tur sākas spēcīgākas kontrakcijas, jau tādas, kurās man gribas mazliet iekliegties. Ik pa laikam atnāk daktere , iesaka pozas, kurās labāk būtu palīdzēt visam atvērties, atnes bumbu, bet man jau gribas pa sienām rāpot. Draugs visu laiku atgādina, lai nekliedzu, jo tā zaudēju spēkus, lai elpoju, bet man ir sajūta, ka mani lauž pušu. Nezinu, cik ilgi tur biju, jo biju bezjēgā pārgurusi - negulētā nakts un kontrakciju sāpes kopumā bija diezgan grūti izturams. Kaut kādā brīdī daktere saka, ka ir jau gandrīz pilns atvērums, bet dzemdes kakliņam nav atvērusies viena puse, ka vēl jācīnās. Es bļauju, ka vairs nevaru - man gribas spiest un vairs nav spēka. Jūtu, kā viss apkārt satumst un es noģībstu uz dažām sekundēm. Pēc brīža esmu jau dzemdību zālē. Nodomāju - beidzot! Bet kājas traumas dēļ viss ievelkas - kamēr mani sagatavo, ieliek kāju pozīcijā, bet man jau ir tik vienalga, ka saku - lieciet kāju mierā, davai dzemdējam :D Sagaidu kontrakcijas un spiežu. Spiežu pusstundu. Kontrakcijas ir, bet ne pietiekoši stipras. Kaut kas no personāla atved toņu aparātu, lai skatītos kontrakcijas, visi izskatās tādi ne pārāk pozitīvi, jo kaut kas nav labi. Mazajam ir liela galva, netiek ārā. Spiežu un spiežu, bet nekas nenotiek, man veic iegriezumu. Līdz vienā brīdī saņemu tāāāadu spēku un spiežu tā, ka liekas acis reāli izsprāgs ārā. Un viss, mazais izslīd ārā. Mani pārņem tāāds atvieglojums. Personāls mani slavē, saka, ka mazais ir burvīgs, zālē iesauc draugu un mazo uzliek man uz krūtīm. Tā nu atļauj pabaudīt mirkli mums visiem trim, kas nav ilgi, jo mazajam ir tūska uz galviņas un viņu paņem, lai uzliktu kompresi un sakoptu. Mans cālēns piedzima 3900g smags un 56cm garš. Un 13. datums nu mums ir laimīgākais, jo tas ir mūsu dēlēna dzimšanas datums(l)
Stāstā varbūt nejūtas tas par ko man grūti runāt, bet vispār, ja man prasa par dzemdībām, es izvairos par to runāt. Mana kļūda, ka nebraucu uz slimnīcu ātrāk, varbūt nebūtu tik traki pārgurusi, varbūt nebūtu vajadzība pēc stimulācijas. Bet varbūt es savā prātā biju idealizējusi dzemdības, kas lai to zina. Galvenais, protams, ir rezultāts - sveiks un vesels bērniņš, kas čuč man blakus un rīt būs divas nedēļas vecs :)

mistelee_, nemaz šis stāsts nav traks, man tas šķiet pat īpašs, jo spēki parādījās un bērniņš uz rokām :) apsveicu! ar šādiem stāstiem jūtos tikai iedrošināta dzemdībām, jo tas taču ir to vērts :) Sāpes pazūd un viss pārējais sadzīst, bet bērniņš uz rokām ir īsta Dieva dāvana... :)

Mistalee Forši, ka tomēr nolēmi uzrakstīt. Dikti jau gribējās zināt, jo visu šo laiku visas esam kopā gaidījušas šeit un par galvenā notikuma norisi arī gribējās zināt.:-)

Model - 1. skrīninga rezultāti nu ir apkopoti un esmu ļoti laimīga un gandarīta, ka viss ir kārtībā! (l) Bērniņa dzimumu vēl nepateica, usg daktere teica, ka mazliet par agru, jo, tomēr, ir ļoti lielas iespējas kļūdīties! Teica, ka nākamajā usg varēšot pateikt (protams, ja rādīs :-D)! Kad Tev skrīnings, kā pašsajūta?

mistalee_
Paldies, ka padalījies ar savu stāstu! :) Lasot neliekas, ka būtu gājis baigi baigi traki, bet ticu, ka tā bija gan ;)
Es vispār nezinu kā var izturēt visu nakti neguļot un tad vēl nākošajā dienā visu dienu dzemdējot, trakums. (t) Man nepietiktu spēka vnk.... Manā plānā es kārtīgi izguļos pa nakti, paēdu brokastis un tad man sākas dzemdības, kuras ilgst vien dažas stundas :D (jaaa, man patīk pasapņot)

Brazil, jā, tā negulētā nakts un dzemdēšana visas dienas garumā, lika ļoooti par sevi manīt. Nodaļā biju kādos 7:30 un mazais piedzima 19:35. Visas dienas garumā kontrakcijas un tas, ka process it kā iet, bet ne tā, kā vajadzētu. Man liekas, ka nevajadzēja man dot to nomierinošo, jo viņš man iedarbojās vēlāk un ne īsti tad, kad vajadzēja. Uz to brīdi man vajadzēja spēku, bet es draugam tikai teicu, ka gribu pagulēt. Vienā brīdī viņam teicu, ka gribu braukt mājās un šodien dzemdēt negribu :D Reāli lūdzos, lai ved mani prom.

mistalee
nu re, nebija tak tik traki :D
bet ja godīgi, tad es pilnībā tevi saprotu. Man dzemdības sākās 18.nov divos naktī, kad gulējusi biju tik pāris stundas. Slimnīcā biju ap 6 no rīta, bet meita piedzima tikai 19.nov vakarā. Par cik žurnālus nelasīju un kājas gaisā nevicināju visu to laiku, bet cītīgi darīju visu, ko man lika un no tabletēm pagulēju tikai precīzi 2h stundas, es tevi saprotu :D

Nujā, man sākās pusnaktī viss un beidzās deviņos no rīta, bet tās 5h ko novazājos staigājot pa nakti vien atņēma spēkus, nevaru iedomāties kāda tev bija sajūta...
Un tā bija nakts kopš kuras vairāk kā 3h no vietas neesmu gulējusi. :-D ehh miegs, kā es gribu nogulēt 8h no vietas... utopija. :-D

Paldies Mistalee_ par savu stastu!! gruti, bet beigas ir tik laimigas- bernins sveiks un vesels uz rokam!!
eh, mums abam lieli puikas piedzima- 3,9kg!!
atceros savas dzemdibas, visa nakts neguleta, bet bija it ka nogurums, bet adrelins daudz vairak, lidz ar to miegs ne viena aci (lidz vini mani vienkarsi uz galda atsledza!!!), bet virs gan visu laiku luza nost un bija tik izmicits visu nakamo nedelu!!
Ko man gribetos piebilst par dzemdibam tam, kuram tas vel prieksa- es biju pilnigi pret EA, jo likas, ja dabigi viss sanak, tad vajag dabigi visu darit!! joprojam ta uzskatu, bet, ta ka man nebija iespejas atteikties no EA, tad varu pateikt, ka pirms tam no kontrakcijam raudaju un pa sienam rapoju, tad ar EA, jutos ka cilveks, sepjigs komunicet un saprast, kas notiek! Lidz ar to gribu teikt, ja liekas, ka var izturet, tad forsi, bet, ja gribas but "klat" visa procesa, tad iesaku EA!
Meitenes, kuras dzemdejusas oktobri, ka jums atkopsanas, ka jutaties, bebitis paris nedelas vec, vai esat jau iegajusas ritma un pasas jutaties labi!??
es besos, ne par negulesanu, ne par laika trukumu ne par ko citu, tikai to, ka gribu savu kermeni atpakal- joprojam sap reta, jorpjam nav erti ne sedet, ne gulet, ne staigat, viss besi, jadoma ko vilkt, nekas nav erti, lidz ar to cilvekus redzet negibu un sajuta, ka ieaugsu majas sienas!! gaidu pirma menesa jubileju, lai ietu pie arstes un vina teiktu, kad varetu atsak vai nu sportot vai darit kaut ko, lai atgutu kermenim ricibspeju!!
P.s. ka jums iet ar krutsbarosanas drebem!?? sapratu, ka grutniecibas gardarobe nebija tik gruta salidzinaot tagad ar izdomat ko vilkt, lai pasai erti un silti un var viegli berninu pabarot!!

mistalee_apsveicu vispār! (l)
Man arī gāja traki sāpīgi un ilgi. Kā pirmās dienās vakarā izsaucām ātros, jo vēmu no nedabīgām sāpēm - tā mazais piedzima trešās dienas vakarā plkst. 22:18 (t)
Vienīgās 6h stundas pagulēju trešās dienas rītā no 6 līdz 12(kaut ko man sašpricēja, lai atpūšos) un tad atkal visu dienu vazājos ar regulārām, spēcīgām kontrakcijām. Ap kādiem 19:00 kļuva jau neizturami un nezināju kur no sāpēm likties, jo tad jau arī vairs nekur nedrīkstēja staigāt dēļ toņu aparāta.
Jā, man likās, ka to nekad neaizmirsīšu, bet tagad vairs neatceros, cik tieši briesmīgas bija tās sāpes un atkopšanās periods. Zinu tikai teikt, ka visas malas sāpēja un slimnīcā no gultas pati nevarēju izkāpt + vēl pēc tam ilgi mugura sāpēja un viss tas krūtsbarošanas sākums, aizcietējumi... brr..
Bet, jā otreiz arī to pašu izciestu, jo nekad neesmu bijusi tik laimīga dzīvē kā tagad. Katra diena prieka pila ar to mazo ķiparu! (l)

Es godīgi sakot, tiešām besos par to, ka nevaru pagulēt, visi, kas mani zina, prasa - kā tad tu tagad, bez miega normāla... jo es esmu baigā miega mice. Un man tas ir grūti, naktīs esmu nepacietīga, aizeju nomierināties un tad tikai ņemu bērnu rokās.
Sportot es gribu, man gan nav tādu problēmu ar dzīšanām, man nekas neplīsa utt, bet nu jā, es arī domāju - gribas vilkt savas visas drēbes, bet kā ērti barot?! Laikam jāpērk kādas pogājamas drēbes...
Nekur protams neesam bijuši ciemos, bet pēc nedēļas mazajam mēnesis un noteikti novembrī kaut kur pamazām sāksim doties, citādāk man jau noriebies mūsu dzīvoklis... un tad būs jādomā kā ērti pabarot.
+ šodien un arī vakar izjutu to, ka besī, tas, ka nav nevienas draudzenes, kurai ir mazais, gribētos kopā ar kādu staigāties un parunāt ar kādu, kas spēj arī atbildēt.:-D Tagad diezgan piesardzīgi visi ar atvasīšu radīšanu - vismaz manā pazīstamo lokā.
Vairs vismaz nav man mazā depresija par to,ka viss mainījies... esmu pieņēmusi to, ka ir bērniņš. Tagad vienīgi gribas to laiku sev kaut kā atrast... fiziskām aktivitātēm.
Šodien nāks ciemos draudzene pirmo reizi apskatīt mazo - nu man tas ir liels notikums, ka kāds nāk ciemos.:-D

Kukuruuza, tev bērns pa nakti ķērc, jeb vienkārši ēst prasa?
Es pati parasti gulēt gāju ap 00:00 un cēlos reizēm tikai 12:00-14:00. Mazais cītīgi gulēja līdzi man un cēlās tikai 2-3x uz ēšanu. Bet es arī viņu ņēmu blakus gultā un nereti tā arī aizmigām kopā. Nekādas sekas tas nav atstājis - bērns guļ tikai un vienīgi savā gultā. Knupi dod?
Ja mans kādreiz nelaikā iečīkstējās, tad pietika knupi iedot un gulējām tālāk.

Undya, ēst prasa un uzmostas, kad spiež purkšķus... nu kā kuro nakti mums te... citreiz noguļ-24.00-3.00 un tad kādas 30min kamēr nolieku gulēt un tad līdz 5.00 un pēc tam līdz kādiem 7.00 vai 8.00. bet šonakt, piemēram, ik pēc 1.5h cēlās... jā ņemu arī blakus citreiz, kad vajag.
Knupi viņš neņem, vai arī nezinu kā piedāvāt... likām mutē, šis tik šķobās un spļauj ārā.

Nopērc lateksa knupi un vienalga kādu izmēru, ņem tādu brangāku! Man arī no sākuma negāja un spļaudīja ārā, bet to lateksa sanāca iemānīt un pēc tam jau pirku viņa vecumam atbilstošus Avent silikona knupīšus!
Es ieteiktu pacīnīties par knupi, jo varu derēt, ka vismaz vienu līdz divām naktsbarošanām vari novilcināt ar knupi.
Bērns varbūt grib vienkārši nomierināties, nevis ēst!

Kukuruza Man abiem un arī dziegan daudziem bērniem apkārt vislabāk aiziet knupji ar apaļajiem galiem. Varbūt ir vērts pamēģināt tādu, ja vēl neesi mēģinājusi.
havaja Man arī pirmais mēnesis bija diezgan neērts. Galvenokārt tāpēc, ka puncis vairs nav,bet ķermenis nav vēl atgriezies normālā stāvoklī- tāds starp stāvoklis sanāk. Tas, kas grūtniecības laikā labi izskatījas,pēc tam izskatījās ne pēc kā. Ikdienas drēbes arī neizskatījās, kā gribējās,jo nav vēl viss tik tievs kā gribētos. Krūtis milzīgas un visu laiku jādomā lai ir ērta piekļuve viņām. Visu laiku jutos tā it kā mans ķermenis piederētu kādam citam.
Bet tagad divi mēneši pēc jau jūtos labi. Svars ir atpakaļ normā un beidzot ir sajūta, ka kontrolēju savu ķermeni. Gana drīz arī tev viss būs kārtībā. Organismam vienkārši vajag laiku atgūties no grūtniecības un dzemdībām.

Meitenes, kuras dzemdejusas oktobri, ka jums atkopsanas, ka jutaties, bebitis paris nedelas vec, vai esat jau iegajusas ritma un pasas jutaties labi!??

Man joprojām sāp iegriezuma rēta. Vakar noriskēju paskatīties spogulītī kā tur izskatās :D Viss kā iepriekš, bet nu vēl jūtās. Protams, nav tik traki kā pēc dzemdībām. Sēdēt uz abiem dibena vaigiem varēju tikai pēc kādām 5 dienām. Ritmā neesmu iegājusi, nedaudz traucē tas saraustītais miegs, bet nu manējais naktī ceļas tikai uz ēšanu, plus vēl naktī iemieg ar knupi. Ceļas kādas 2 vai 3x - nomainu pamperu, viņš paēd un ejam atpakaļ gulēt. Ja pēc ēšanas vēl padīc un knupi ir kaut kur izšpļāvis, lieku atpakaļ un viņš aizmieg. Pagaidām nav baigi čīkstīgais.

mistalee_ Paldies, ka padalījies! Un tu esi malace, braši turējies! (l)

Brazil Man bija tieši tādas dzemdības.(l)
Ap 23:50 devos gulēt, īsi pirms 4:00 pamodos, jutos moža un enerģijas pilna. Gāju uz virtuvi apēst iepriekšējā vakarā izceptos biezpiena plāceņus un padzert kumelīšu tēju. Kontrakcijas palika arvien sāpīgākas un intervāli samazinājās.
5:00 pamodināju vīru, 6:00 bijām slimnīcā un 8:35 mazule bija man uz punča.(l)