Grūtnieču BEZTĒMA

Mums ar vīru gan bija mega-vēlme pēc dēla un arī iekšēji bija sajūta, ka būs dēls, bet nu še tev... :D Vienu brīdi bija pavisam neliela vilšanās sajūta, bet nu neko, pieradu, ka būs meita.
Par runāšanos ar punci - man tas joprojām liekas tā nedaudz dīvaini, tāpēc praktiski nerunājos ar punci. Ja arī runājos, tad neilgu laiku, jo ir sajūta, ka runāju vnk pati ar sevi :D Vīrs dažkārt apguļās gultā, uzliek roku uz vēderu un pasauc meitu vārdā :D Un arī tas man šķiet tiiiik neierasti :)

Esmu iesoļojusi 23-šajā grūtniecības nedēļā un ļoti bieži mokos ar dedzinošu sajūtu kuņģī. Nopirku rennie - mazliet labāk ir, bet tāpat diži nepalīdz.

Brazil - Es jūtos tāpat, kaut kā liekas jocīgi skaļi runāt ar punčiemītnieku, jūtos kaut kā jocīgi, domās jā, bet ne skaļi :D

Es loti labi atceros satraukumu, gan uz pirmo ugs, tik loti gribejas, lai viss ir labi!!!
un ari uz otro, kur apstiprinja dzimumu, bet mums bija nu tik loti liela parlieciba, ka bus puika, es nespeju iedomaties, ja tagad man pateiks meitene, ka mes spetu to sagremoit! ne, butu priecigi ari par meiteni, bet tik ilgi jau mes bijam pieradusi pie domas par puiku!! un bijam priecigi, kad apstiprinajas!
no sakuma man patika apjautaties, ka radiem draugiem liekas, kas mums bus!? bet ari, it seviski tagad, nepatik aa, nu man gan gribejas, lai jums ir meitene utt!? wtf!!!
un ar maniem radiem sobrid ir problema ar vardu! mes procesa ik pa laikam padalijamies, kadas mums idejas, lai vini pierod pie kaut ka mazak tipiska!! sobrid, kad esam jau izdomajusi un jau paris menesu bebitis tiek saukts varda, vini sak atklati teikt, ka nu viniem nepatik un nav pierasti un sauks vini vinu savadak!! ????
saprotu, ja butu gruti izrunajams vards un mekletu saisinajumu vai ja butu iesauka radusies utt, bet ne,vienkarsi, sauks savadak!!
vel pienemtu, ka laika gaita, ka bebitis jau te, ka tas ta dabiski izveidojas, bet to man pazinot ta demonstrativi tagad, vispar uzskatu to par loti sliktu audzinasanu un tas man jasaka uz saviem tuvajiem radiem, ieskaitot vecakus!!!
virs saka, lai nekeru kreni un viss bus ok, bet man hormoni ik pa laikam uzsit asini!!
tapat ka pipetaji autobusu pieturas, sobrid jau dabigi nak ara uz viniem sablaut! cik var!!
eh... grutnieciba, tik daudz emociju, ka bus, kad mazulis klat, tad tacu emocijas vel vairak

Man jau arī nav stundām garas debates ar punci.:-D Bet kaut ko bišķi parunājos, kamēr mīļoju punci pēc pamošanās vai brīžos, kad mazā aktīvi rosās un spārdās pa punci.

Man apkārt visi novēlēja meitiņu, jo "visas māmiņas tak grib, lai būtu meitiņa!" :D Man tāds wtf, kādā sakarā? :D
Par bērna vārdu - mana mamma jau 2x nosauca viņu citā vārdā, kas mani vnk izbesīja :D Es saprotu, ka vārds nav dzirdēts un ļoti rets, bet nu c`mon, nevajag jau uzreiz saukt visos iespējamos vārdos uz TĀ burta....(t) Vīramāte arī jautāja, kā mēs tādu vārdu atradām un kurš viņu izdomāja? Protams, ka es izdomāju :D Jo vīram nebija prātā neviens bērna vārds...
Vārds pats par sevi ir ļoti skaits, labi iet kopā ar uzvārdu un visās valodās skan vienādi, ar izrunu tur nav problēmu, tik cik ļoti nepopulārs LV... :)

Mēs vārdu izdomājām, bet citiem neteicām, lai izvairītos no viņu viedokļiem. Piedzima un tad pateicām. Visi tik priecīgi par mazuļa nākšanu pasaulē, ka nekādu negatīvu komentāru par vārdu nebija.

Man vispār žoklis atkārās, kad viens vecāks vīrietis mums ar vīru baigo "joku" pateica - Nu, jums būs puika vai brāķis?:-/:-/:-/:-/

Par vārdu - mums jau sen ir izdomāts normāls latviešu vārds. Bet tāpat pa prātam visiem jau neizdomās. :-D A kas tad tiem citiem par daļu. Pašai man kaut kā nesaista likt bērnam ārzemju vārdu, visi LV mazie tagad būs Patriki,Oliveri,Dominiki utml... bet es nenosodu, katrs vecāks pats izdomā kā labāk. ;-)

Sveikas!
Nu pat pārradāmies mājās no USG. Mums būs meitiņa. Būšot liela, uz 4kg. Jau tagad sver viņa mums 369 grami. (l)(l) Zemapziņā jau no sākta gala zināju, ka būs meitenīte. (s)
Abi skatījāmies uz mūsu bumbuli un smaidijām (l)
Vīra komentārs izejot no usg: ''Nu...Es jau sen vēlējos nokārtot medību apliecību.'' :D
Mr. Penguin Jā, es arī toreiz tieši no Jelgavas uz Rīgu ar mikriņu braucu. Vienīgā kājās stāvēju. Un tad bija tas nežēlīgais karstums. Mikriņam lūka vaļā, bet no tās jēgas nekādas, likās, ka noģīpšu. Un tikai tad kad es tupēju ar aukstu pudeli pie sprandas (paldies Dievam, to vismaz pirms brauciena iedomājos nopirkt) tikai tad mani palaida apsēsties vecene kura nākamā pieturā arī izkāpa. :D
Mums pašlaik iet 5. mēnesis, puncītis ir gan jau redzams.

Es Jelgava-Rīga-Jelgava tikai ar vilcienu, vienmēr var apsēsties un gaisa arī vairāk ;)

Agrāk arī braucu tikai ar vilcienu, bet mamma tagad pārvācās un dzīvo var teikt blakus autoostai, tad nu tuvāk tomēr ir ar autobusu.. :/

Lea Apsveicu ar meitiņu! :-)(l)
Cik jūs ar vīru esat gari?
Mums arī sola lielu bebi, lai gan paši esam tāds +/- standartiņš - es 1,67 m un vīrs 1,82 m.
Daktere teica, ka mazā 3 kg noteikti būs, bet man jau šķiet, ka 3 un 3,5 kg ir tomēr tāds standarta bēbis, nevis liels bēbis.

Es esmu 1,71, bet vīrs ir kaut kur 1,82. It kā jau baigi garie neesam, tādi standartiņi. :D

Par dzimuma uzzināšanu - īpaša satraukuma man nebija, jo mums ar vīru nav tāda izteiktāka vēlme pēc dēliņa vai meitiņas. Man tikai bija nedaudz jocīgi tādā ziņā, jo visu laiku iekšējā sajūta teica, ka būs puisītis un līdz dzimuma uzzināšanai ar punci vairāk runājos tā it kā puikiņš būtu puncī un uzzinot, ka būs meitiņa-peciņa bija jāpārslēdzas uz meiteņu sarunām.

Mums bija pretēji - es domāju, ka būs meita, bet izrādījās, ka puika. Tā kā vajadzēja pierast pie šīs domas. Vīrs gan no paša sākuma jau zināja, ka mums būs dēliņš. Viņam izteiktāka intuīcija, nekā man :-D

Lea2 - apsveicu ar meitiņu. Man un vīram bija pārliecība ka būs puika, bet arī izrādījās ka meitiņa. Nu neko, esam ļoti priecīgi!

Mums nevienā usg neteica, cik liela piedzims meita, tikai pašreizējo svaru. Varbūt uz 35.ned. usg kāds kaut ko pateiks :)
Es arī neesmu jautājusi, jo nezināju, ka pirmajos usg var noteikti aptuveno piedzimšanas svaru :)

Man vispār nav teikts cik bēbis varētu svērt. Varbūt arī tas ir ok, jo ja teiktu - liels, tad es uz to ieciklētos un sadomātos, ka nevarēšu pati dabūt laukā. Tomēr bieži šķiet sādas dakteru prognozes ir kļūdainas un dzimst normāli vai pat mazi bebīši.

Pirmaja grutnieciba likas, ka bus meita, izradijas preteji. Otraja domaju, ka bus puika un atkal izradijas preteji. Tapat ka pirmaja domaju, ka mazais pasteigsies- piedzima dienu pirms ierosinasanas 41 nedelas beigas. Otraja guleju ziemas miega 100% drosa, ka parstaigasu- piedzima 3 dienas pirms noteikta datuma. Sapratu, ka grutniecibas laika mana intuicija gul.
Gaidot pirmo ari uztraucos pirms dzimuma uzzinasanas. Gaidot otro bija loti, loti vienalga par dzimumu. Taisiju usg un sonografiste loti centas izspiest no manis sajusmu par atklato dzimumu, bet nu man tas tiesam viss bija loti nesvarigi tai bridi. Lielaka sajusma no manis izskaneja par veseligu un pareizi attistitu sirds strukturu.

bet man jau šķiet, ka 3 un 3,5 kg ir tomēr tāds standarta bēbis, nevis liels bēbis.

+++
Manējā svars uz dzimšanas brīdi varētu būt ~3.7kg. Priekš sava laika viņš ir liels, jo nemitīgi skrien laikam pa priekšu. Man tas (viņa svars) neliekas nekas baigi liels. Liels man ir 4kg un uz augšu, bet varbūt kad vajadzēs spiest ārā, domāšu savādāk :D Uz nepilnām 35nedēļām mazais svēra ~2.5kg. Vēl mēnesis laika uzresnēt :D