Grūtnieču BEZTĒMA

persephon, kā darbā pārdzīvoji? Es pēdējās divas darba dienas baigi nomocījos.. man vēl darbs ar klientiem.... par vemšanu vien domas galvā, lai laicīgi varu aiszkriet, ja kas utt :) Ļoti grūti strādāt....

Es kafiju kā pirms grūtniecības, tā arī tagad grūtniecības laikā izdzeru vienu krūzīti kafijas no rīta. Savādāk iesākt dienu nevaru. :)
Atceros kā mani pirmajā trimestrī mocija toksikoze. Ieteica man kolēģes ingvera tabletes, bet no tām man kļuva vēl sliktāk, tā arī stāv man tās tabletes neaiztiktas... :D
Palīdzēja man ūdens, dzēru daudz ūdens. Nekādi krekerīši vai ingvera tējas nepalīdzēja. Ēst negribēju,jo uz visu paskatoties kļuva nelabi, bet es kaut kā sevi piespiedu un ēdu, ja ne lielām porcijām, tad paknābāju vismaz pa drusciņai kaut ko. Es tajā laikā vairāk taisiju zupas. Jo kartupeļus, makaronus arī ieest nevarēju :D No zupām visbiežāk ēdu soļankas (tās man vismīļākās, varētu ēst un ēst)
Lai nu kā, lasu komentārus no meitenēm kuras tik tikko uzzinājušas par grūtniecību un smaidu...Neticās, ka mums jau 20. nedēļa iet (l) Puse ceļa jau noieta un jūtu savu mazulīti vēderā bumbulējamies (l) Mīlu viņu ar katru dienu stiprāk un stiprāk un ar nepacietību gaidu dienu, kad satiksimies. Mēs abi ar mīļoto to ļoti gaidam. :)) Patīk vakari, kad abi esam atgriezušies no darba, apguļamies gultā un runājamies ar mazo. (l)
Meitenes, izbaudad šo laiku, lai cik pagaidām grūti un smagi izciest toksikozi utt...Es dēļ tās nokritos mazliet svarā. Bet pēc tam šis svars jau nāk atpakaļ. Man toksikoze bija no 7 - 8. nedēļas līdz 13. nedēļai. Pēc tam apetīte atgriezās un jau bija vēlme rosīties pa mājām, kārtot, mazgāt utt.. :D

Man pamatdarbiņš ir skolā - sakrita tā, ka maijā vēl nebija slikti, bet nu citreiz jau nespēju koncentrēties apkārt notiekošajam un bija baiss nogurums, bet labi, ka mācību gads gāja uz beigām un zināju, ka tūlīt varēšu atpūsties .. un tad jau sākās vasara un līdz ar to arī mana sliktā pašsajūta - visu atvaļinājumu izniekoju, neko īpašu nedarot, jo nebiju spējīga .. tagad augustā atgriezos darbā un arī nelabumi uz to laiku jau bija beigušies .. tā kā man vismaz nebija jāmocās darbā, lai gan zini, izniekot vasaru un atvaļinājumu sliktā pašsajūtā arī diez kas nav (t)

Pret nelabumu man līdzēja vai nu minerālūdens, kola vai viegla, viegla tēja. Vistrakāk bija darbā, jo nāca bērni, kas ēda čipšus, desmaizes, kolēģes dzēra kafiju. Bet nu man vistrakāk bija no kādas 7. nedēļas līdz 10/11. nedēļai. Tā kaut kā pārdzīvoju, svarā gan nekritos, bet arī nepieņēmos. Tagad uz beigām atkal atgriežas nelabumi, bet nu jāsaka, ka tagad ar to cīnīties ir daudz grūtāk, jo īsti nepalīdz nekas.

Mums gulēs ar sedziņu. Vsticamāk. Arī mūsu pirmdzimtais gulējis ar sedziņu.

Es lieku guļammaisā, ja vēsi istabā. Savādāk nospārda visu sedziņu nost. :-)

Kādi bodiji ir labāki - ar kņopēm priekšā vai bez (pār galvu velkami)?

Raven, cik lasu, visur rakstīts, ka bebjiem nepatīk, ja kaut ko velk pār galvu.

Pašā sākuma vilku sānos pogājamos bodijus, pēc tam pāri galvai, bet nu nekāda vaina abiem nav.

Mums labāk ar kņopēm, jo pār galvu maucam sīcim liekas kas dumšs :D

Mums abi varianti, abi labi. Mazajai nav nekas pretī pret mirkļa tumsu un pat mēdz smieties. Varbūt vēlāk, kas mainīsies, nezinu.

Mēs sapirkāmies tikai pogājamos bodijus, pāri galvai šķiet, ka neviens nav. :) Arī dzirdēju, ka mazajiem nepatīkot, kad velk kko pāri galvai

Mums būs gan pogājami, gan pāri galvai velkami, tad jau redzēsim kuri labāki.:-)

Ir gan pogājami, gan pār galvu velkami. Esmu lasījusi, ka daudziem nepatīk tie pār galvu velkamie, bet citiem atkal nekāda vaina.

Labrit, topošās māmiņas! :)
Es jau šorīt atkal konstatēju, ka sabiedriskajā transportā tiesi sievietes pēc 40 labāk saprot grūtnieces un laiž apsēsties. Mēs ar to kundzi iesmējām, ka vīrieši laikam izliekas ka neredz/vai tiešām neredz. Jaunieši pārāk ieurbušies telefonos, lai vispār kaut ko redzētu. Tād interesanta viela pārdomām no paša pirmdienas rīta. :-) Ja man būs dēls, noteikti gribēšu iemācīt viņam pieklājību pret citām sievietēm, tas jau mūsdienās paliek laikam retums. :)
Meitenes, jūtu ka man šorīt deguns nedaudz aizkritis, jo gulēju pie atvērta loga. Vai kādai nav ieteikumi, ko var lietot no zālēm? Var aflubīnu? cik atceros, tad tas skaitās homopātisks.. Man liekas, ka man tēja ar medu nepalīdzēs...

elcha, es jau sen biju par šo sacepusies:-D Mani arī ir laidušas sēdēt tikai sievietes ap 40. Man jau ne tik kā sēdēt tieši vajag, bet bail, ka strauji bremzēs. Vienreiz gan viena tante sacēla traci un vienu jaunu vīrieti aiz auss izvilka no sēdvietas, jo šis nepiedävāja man sēdēt. :-D Visu ceļu, cik stāvēju, šis telefonā lūrēja.
Man šķiet, ka LV cilvēki (nejau visi) ir tik konservatīvi un tā baidās izrādīt cilvēciskas emocijas svešam, ka labāk sēž un ignorē kā beigtas zivis. Te jau es vairāk domāju attieksmi kopumā, nevis tieši par grūtniecēm.

Sveikas, meitenes!
Vēršos pie jums ļoti netipiskā jautājumā, bet tā kā paziņu lokā topošo grūtnieču nav, tad nekas neatliek. Man ļoti vajag pozitīvu grūtniecības testu vienam videoprojektam (tikai nepārprotiet - tiešām!), un laika no ebaya pasūtīt joku testus nav. Vai kāda var palīdzēt?

Heh man kas līdzīgs bija Maximā pie topošo māmiņu un vecāku ar bērniem kases. Stāvu, priekšā man māmiņa ar ratiem un aiz manis neviena nav. (Uz to mirkli strādāja 2 kases no 9). Man jau raibs gar acīm, jo kasiere flegma, meklē kodus, tad vēl kaut kas utt...Nostājas aiz manis ģimenite. Vīrs, meitene, ratiņi un viens mazais uz kājām, apmēram gadiņi 3. U

videoprojektam

Nevari iezīmēt pati to strīpiņu? :D

Es atvainojos, pārtrūka teksts :D
Nju un tā māte sāk uz manis pukstēt, bez maz vai ko es te daru, lai vācos malā. Es pagriežos un viņai saku ''Vispār es esmu stāvoklī.'' Viņa man atbild ''Tad, jau es arī varu pateikt, ka esmu stāvoklī... (šajā brīdī mani nopēta) Šeit vecākus ar bērniem apkalpo!'' Es atbildu un norādu uz izkārtni virs kases ''Šeit rakstīts - vispirms apkalpo topošās māmiņas un vecākus ar bērniem. ''
Protams, ka viņa turpināja bubināt, bet pa priekšu viņa palaista netika. Tik ļoti iedzēla viņas pēdējie vārdi ''Nevar pastāvēt...Ko tad viņa 8 un 9 mēnešos darīs. '' Jo, kā gan tā sieviete var zināt manu veselības stāvokli? Varbūt, kad ģībonī nokritīšu...
Un otrā reize bija braucot mikriņā uz mājām. Es stāvu - Vienīgais kājas stāvošais cilvēks visā autobusā - Un NEVIENS nepalaida. :D kājās stāvēju apmēram stundu (līdz mājām jābrauc pusotru stundu) Un tad tikai kad sāka palikt slikti, jo autobusā nebija gaisa, logi visi ciet un es notupos, lai vismaz kaut kā atpūtinātu kājas, tikai tad mani palaida kāda kundzīte, kura protams nākamajā pieturā izkāpa. :D
Es, protams, saprotu, ka varēju pieiet un kādam palūgt palaist...Bet no otras puses viena pagale nedeg. Un cilvēki arī nav labie. Laikam tikai kad cilvēks ģībonī nokritīs tad tik kāds pieies un pajautās vai viss ok ? (t)