Grūtnieču BEZTĒMA

Mana daktere atkal ielūrēja manī un pateica, ka viss ok. :-D

Man arī jautājums - esmu sākusi dzert antibiotikas urīnceļu iekaisumam un jūtu, ka mans mazulis ir palicis mazāk aktīvs. Saprotu, ka ir slinkās dienas un aktīvās, bet pēdējās trīs ir tiešām ļoti mierīgas... Tas taču nevarētu būt antibiotiku dēļ? Vai tomēr?

Par ārpusdzemdes grūtniecību.
To ar USG palīdzību, vismaz man tā bija, nosaka dakters pirmajā vizītē, kas ri aptuveni 8.nedēļā. Cik es sapratu, tad diži ātrāk nemaz nevar noteikt, jo mazais vēl ceļo un taisās "iekārtoties"

Misterija - es arī esmu nolēmusi bez EA dzemdēt, kaut kā negribās tos 300 eiro tērēt, ja var arī neiedarboties un atstāt sekas, par to naudu labāk sevi palutināšu pēc dzemdībām :)
Man mazais arī teikšu tā ir nedaudz mierīgāks, tik cik vienīgais var just dīdīšanos, un tā nu gan ir drausmīga, var just, ka vietu sāk nepietikt :D
Un par emocijām - tās tādas neizprotamas sāk palikt, kaut visu grūtniecības laiku bija diezgan ok

Nu nezinu, varbūt vēl pagaidām gribu tēlot, ka esmu "māte varone", bet nevienā brīdī neesmu domājusi par EA un esmu par dabīgām dzemdībām.
Neviens taču nekad nav teicis, ka dzemdības ir kaut kas viegls, bet tomēr tā daba ir iekārtojusi un tas ir dabīgs process, kuru principā vajadzētu "panest" bez mākslīgas iejaukšanās, vismaz lielākajai daļai sieviešu.

Bet nu redzēs, varbūt pēc dzemdībām domāšu pilnīgi citādāk. :)

misterija nebaidies, es arī sabijos, jo daudzas te stāstīja, ka bez EA neiztiktu. Rezultātā atliku naudu, jo sabijos, bet beigās nemaz nebija vajadzības un gribēju pati piedzemdēt bez jebkādas iejaukšanās. Varbūt dari tāpat - atliec naudu ja nu kas. :-)

Misshine - tevis teikties arī viens no maniem argumentiem, kādēļ nevēlos, galu galā mūsu mammas arī izturēja bez EA. It kā manējais visu laiku uzplijas, vai patiešām domā, ka nevajadzēs, bet nu es kaut kā gribu bez pamēģināt, varbūt pie nākošajām domāšu savādāk :)

Es arī pievienojos tām, kas grib dzemdēt bez EA. Viens iemesls ir finansiālais, otrs - bailes no sekām pēc tam.. kaut kā ticu, ka esmu pietiekami stipra, lai to paveiktu. Man ir diezgan augsts sāpju slieksnis, esmu pagara auguma un neesmu pārlieku smalkas uzbūves, tāpēc ceru, ka mani platie gurni vismaz vienreiz mūžā noderēs un padarīs dzemdības kaut kripucīti vieglākas, lai man nav jādzen iekšā zāles.. ja būtu maza, smalka un gaidītu puiku - visticamāk apsvērtu EA, jo tur liela iespējamība, ka var būt plīsumi utml. sāpīgas lietas!

Tad jau redzēs, ko teikšu pēc tam. iespējams, ka sāpju uzplūdā tomēr nobļaušos - dodiet pie velna man to EA!! :-D visi esam tikai cilvēki ...

Es gan esmu īsa 160cm un smalkas miesasbūves. Bez grūtniecības bieži dabūju dzirdēt, cik es tieva, izstīdzējusi k caur žogu izrauta. :-D

Viens ir tas ko domājam, iztikšu bez EA, pataupīšu naudu utm., otrs ir tas kā būs. Manuprāt, ja tu zini, ka slimnīcā ir EA, tu psiholoģiski sev jau atstāj atkāpšanās iespēju, lai kā tu būtu iedomājusies ka iztiksi, jo tu nezini kādas ir sāpes, tās var nebūt tik neciešamas un viss notiks strauji, un tās var būt tik spēcīgas, ka būs sajūta, ka gals klāt, un tajā mirklī 300 vai cik eiro būs pie kājas. ;-)
Ja gribi točna bez EA, dzemdē tur kur tāda EA nemaz nav :-D

Gurnu platumam nav nozīmes, svarīgs ir iegurnis, tev var būt liels dibens, plati gurni, bet tavs iegurnis nav tik liels, viņš ir šaurs, līdz ar to piedzemdēt ir grūti.
Sieviete var būt kaulaina, tieva, bet iegurnis ir liels, maldīgi ko saka, ka jo lielāki gurni, jo vieglākas dzemdības. Tas nav noteicošais faktors.
Saku to ko man ārsts teica.

Gan grūtniecībā, gan bērnu audzināšanā labāk mazāk klausīties citos, jo jau tā citu viedoklis pārāk daudz iesēžas atmiņā, pat neapzināti. :)
Nav jēga ne lasīt, ne klausīties, cik briesmīgas ir dzemdības, jo jādzemdē būs tāpat un kamdēļ gan lieki sevi satraukt.

Es vnk nedomāju par to, cik liels ir mans iegurnis vai cik ļoti sāpēs, jo, kad bērns tika plānots, tad ar to jau rēķinājos. Ja nebūtu tam gatava, tad gaidītu līdz būšu.

Es zinu, ko gribu dzemdībās un ko sagaidu no vecmātes un šobrīd man ar to pietiek. :)

Es arī domāju, ka dzemdēšu ar EA.
Esmu lasījusi pietiekoši daudz stāstu/atsauksmju par to, ka meitenes ir pārliecinātas, ka dzemdēs dabiski līdz brīdim kas sākas nenormālākās sāpes un tās paliek neizturamas un beigās, pēc vairāku h mocībām, tomēr paņem EA. Tad nu es labāk jau iepriekš sagatavojos tam, ka man vajadzēs EA un viss. Ko tur marinēt.

Mans komentārs nenozīmē, ka gribu graut cerības, ka viss nebūs tik rožaini. Drīzāk, labāk neko negaidīt no tā kas būs, jo viss tāpat būs kā būs, un nemeklēt faktorus kas varētu mazināt, vai gluži pretēji apgrūtināt dzemdības. Par tiem pašiem gurniem, daudzas tievas meitenes jau iesēj sevī bailes, ka nespēs piedzemdēt, jo mazi gurni.

Agresīvā grūtniece - es pilnīgi tāda pati. 160 cm un svars zem 50 kg :-D ēdu normāli, bet uzbaroties nevaru :-D kādas tev dzemdības bija? Ietekmēja kaut ko tas?

Nenosodu EA ņemšanu - ja sāp, ka nu nezin kur likties, var ņemt EA un nemocīties, bet nesaprotu, kāpēc ir uzreiz jānoliek fakts - ņemšu un viss, ja nemaz nezin kā būs. Ja nu sāpes ir paciešamas vai viss notiek tik strauji, ka nav tādam EA nemaz laika. Es to atstāju kā pēdējo variantu, jo vienmēr domāju par to, ka dzemdības ir dabisks process, daba neuzliek mums vairāk kā spējam paciest un neviens nav iekšā palicis. Bet te var redzēt, cik patiesībā meitenes ir zemās domās par savu izturību. :-/

Piekrītu Vilionatai!

Mēs ar vīru pēc kursiem izdomājām EA neņemt, no sākuma domāju, ka ņemšu, jo man apdrošināšana. Galā man bija ierosināšana, 1 tabletîte dzemdes kaklā un viss, ar to pietika, lai dzemdības sāktos. 33 negulētas stundas no kurām 13h bija kontrakcijas. Lîdz 5 cm es izvilku, un man ir aaaaaaugsts sāpju slieksnis, bet tā negulēšana un biežās kontrakcijas, kas tiešām bija stipras, mani nomocīja. Labi, ka Rdzn 7.stāvā jau laicīgi paprasīju anesteziologu, diezgan ātri ieradās un tiiiik labi palīdzēja (l) ļoti ātri tikai pie pārējiem 5cm, bet man iegurnis nelaida mazo ārā, nepar ko nevarēju izspiest, lai kā censtos.

nu es bija parliecinata , ka nemsu EA un vel labak keizaru , bet iestajos ar 8cm un nekam vairs nebija laika .... :-D:-D

Enija9 Vairākas reizes stāstīju, kāpēc gan nepastāstīt vēl vienu reizi. :-D
Es arī uzbaroties nevaru, bet grūtniecības laikā šeku reku parādījās gestācijas diabēts, tāpēc par lielu brīnumu uzēdu apaļu dupsi un vaigus, bet tauki jau nepalīdz izspiest. :-D
Dzemdības bija bez jebkādas iejaukšanās, dzemdēju ūdenī, kas bija labākais lēmums manā mūžā. Kopš pirmajām sāpēm kopā pagāja +/- 6h, kopš sapratu, ka sākušās dzemdības krietni mazāk. Atceros kā vēl nemitīgi ierakstījos šeit, jo nesapratu kas notiek. :-D 21:30 ierados slimnīcā, 00:26 bēbis bija klāt. Mani šaurie gurni netraucēja tā kā tas tiešām nav rādītājs.

Nu nezinu, varbūt vēl pagaidām gribu tēlot, ka esmu "māte varone", bet nevienā brīdī neesmu domājusi par EA un esmu par dabīgām dzemdībām.
Neviens taču nekad nav teicis, ka dzemdības ir kaut kas viegls, bet tomēr tā daba ir iekārtojusi un tas ir dabīgs process, kuru principā vajadzētu "panest" bez mākslīgas iejaukšanās, vismaz lielākajai daļai sieviešu.

Bet nu redzēs, varbūt pēc dzemdībām domāšu pilnīgi citādāk.

Man ir tāpat. Es pat neesmu iedziļinājusies tajā visā par EA, bet tāpat nevienā brīdī par to neesmu runājusi. Lai gan man mamma gan EA piemin ļoti bieži un mudina mani ņemt to, lai nemocītos :D

Es arī neesmu pagaidām neko lasījusi un domājusi par EA. kaut kā pavisam nekoncentrējos uz to, ka būs baigi grūi un es nespēšu paciest...BET protams redzēs kā būs. Bet līdz tam, noteikti neieciklējos uz to.