Es jau grūtniecības sākumā zināju, ka gribēšu epidurālo un to, ka to arī ņemšu.
Man gan anestezioloģe kontrakciju laikā dūra mugurā un tas bija murgs, jo tieši kontrakcija un nevar jau kustēties, bet tā gribējās ārdīties un dīdīties. Lika draugam turēt manu roku un teica, lai bļauju, bet nekustos. :D
Un ar muguru man pēc tā nebija problēmu, tikai zilums, bet nejutu to. Un es noteikti, ja vēlreiz kādreiz dzemdēšu, darīšu to ar epidurālo. Tā kā mana palāta bija blakus visām Stradiņu dzemdību zālēm, dzirdēju kā meitenes bez epidurālā dzemdē... Nē, paldies :D Man pats izspiešanas process nesāpēja vispār, tikai tās kontrakcijas pirms epidurālā bija nenormāli sāpīgas.
Bet tās frāzes, kuras es dzirdēju bija vnk ārprāts :D
"Margarita spied!!"
"Nē, es gribu ķeizaru!!!"
Man bija tik žēl visu to meiteņu, kuras dzirdēju. Tieši naktīs bija tās lielākās bļāvējas ;D