Man ir nu jau 28 nedēļa. Tā gaidīšana atņem bailes no dzemdībām. Apnicis būt jau grūtniecei, itkā jau forši, visi lutina, žēlo, bet paliek arī grūtāk un apnicis, liekas, ka neiet tā lieta uz priekšu :D
Manas top problēmas ir sausa āda, krampji kājās, muguras sāpes, zems asinsspiediens, kur iziet grūtnieču kursus, kā saņemties glikozes testam, negribu es vasarā nekādu grūtnieču vingrošanu, karstums utml.. :-D:-D draugs ir tik iejūtīgs kā nekad, tāpēc vislielākais atbalsts. Mīļo mani, glauda vēderu, pērk visādus labumus- odziņas, vispār neko neatsaka. Un vēders tik smuki aug, takā tur arbūzs būtu ielikts. Visi saka, ka ļoti labi izskatos (un pati skatos spogulī ar prieku), ka neviens netic, ka būs meitenīte, jo saka jau, ka kad sieviete gaida meitenīti, tad visu savu skaistumu atdod bērniņam un vēders nav izplūdis, bet riktīgi formīgs. Draugs tā gribēja meitiņu, visu laiku jokojas, ka lutinās viņu, jau vārdiņu domājam. Nu skaisti viss.
Ja pirms tam mums neko nevajadzēja, dzīvojām mazā īrētā dzīvoklītī, naudu tērējām pa labi, pa kreisi, ballējāmies un baudījām dzīvi, tad kopš pirmās dienas, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, viss ir apgriezies kājām gaisā. Taisāmies pirkt dzīvokli, iekrājam naudu bērniņam, ēdam mājās veselīgi un pēc iespējas vietējo produkciju, daudz atpūšamies pie jūras, laukas, dabā, plānojam arī precēties tuvākajā laikā. Viss notiek, es būšu jauna mamma, manam bērniņam būs 5(!!) vecmāmiņas, kuras tik ļoti, ļoti viņu gaida, man ir pats labākais vīrietis un draugs.
Nevaru izdomāt, kur gribētu dzemdēt. RDzn mani biedē, par Stradiņiem neko nezinu, draugs gatavs uz Siguldu vest, ja gribu, bet vai tur labāk? Nav ne jausmas.
Visu laiku sekoju šai diskusijai, bet pašai galīgi nesanāk ierakstīt neko, tad nu lūk, manas grūtniecības pārdomas.:-)