Mēs vecākiem un brāļiem, māsām (kopīgā pasākumā) pateicām diezgan agri, kādās 5-6 nedēļās. Nevarējām nociesties. (l) Attālākiem radiem un draugiem diezgan vēlu... līdz 12 nedēļām bijām visiem piekodinājuši, ka nedrīkst stāstīt tālāk. Par laimi vīra mammai pašai bija uzskats, ka tikmēr, kamēr grūtniecība vēl nav vismaz pusē, labāk nekladzināt apkārt. Mani vecāki arī ļoti priecājās un sargāja šo faktu...
Kad paši uzzinājām, tad gan man asaras gāja pa gaisu, bet drīzāk tādas panikas asaras :-D kas nu būs, kā nu būs, vai mēs tiešām gatavi utt. :-D Vīrs nomierināja un tad jau sākās neizmērojams prieks un nespēju sagaidīt mammai pateikt..nevienam citam tik ļoti negribēju izstāstīt kā savai mammai, kaut mums nav tās spīdošākās attiecības - viņa tā vai tā ir mana mamma.
TAČU, ko es te par sevi! Es turu īkšķus par Tevi, Agresīvā grūtniece, cerams, ka viss viegli un jauki (l) redz, būsi sagaidījusi savu brīnumiņu bez visām vēdera noslīdēšanām 2 nedēļas iepriekš :-D