Grūtnieču BEZTĒMA

Man visu laiku ir zems asinsspiediens: 80/60; 70/50.
Iesaka eleiterokoka pilienus. Man ieteica kolu,kafiju. Lietoju dzelzi-asinsspiediens tāpat zems, bet jūtos kā cilvēks.

eksotika daktere neteica, ka tas var mazo ietekmēt?

Ne, nevienā no grūtniecībām neko tādu neteica,ka tas varot ietekmēt bēbi. Tik pārsvarā prasīja vai pati jūtos labi, draņķīgos brīžos neieteica vienai kur iet,jo savādāk tas var apdraudēt veselību/dzīvību. Kafija/tēja man nelīdzēja,drīzāk ūdens, lai atžirgtu. Bet kopjš lietoju dzelzi,pašsajūta ir labāka. Man drīzāk liekas,ka ir kāda man nesaprotama sakarība starp dzelzs/hemoglobīna daudzumu asinīs un asinsspiedienu. Man vairāk bail par to,kas notiks dzemdībās ar to zemo asinsspiedienu, var jau būt,ka aiz stresa pacelsies.

Jā, man personīgi mazais guļ ar galvu uz leju, tad vienā vēdera pusē ir dupsis un otrā kājiņas. Šad tad izsper kājiņu un tas vēders tādā stipri dīvainā formā. :-D

Man zemais spiediens arī iespējams saistīts ar anēmiju. Eksotika - mana daktere teica, ka zemais spiediens var būt priekšrocība.

Tikko runāju pa telefonu ar otro pusīti. Šī saruna mani ļoti sarūgtināja. Laikam dzīvoju savā iedomu pasaulē un neapzinājos realitāti. Viņš ir 200km attālumā no manis. Vakar uzzināju, ka man ir īss dzemdes kakls, tāpēc dzemdības var sākties pēc pāris nedēļām, tik pat labi pēc pusotra mēneša, nav iespējams paredzēt. Viņš ļoti daudz strādā, pamatdarbs+ haltūras. Un ja nu man sākās dzemdības un viņš tieši ir darbā nesen ieradies un jāpavada visa diena!? Ja nu nav kas viņu aizstāj un viņš nepaspēj? :'-(:'-(:'-( Vai kādai tā ir gadījies? Kā saradāt ar domu, ka iespējams būsi viena kaut mīļotais tiešām vajadzīgs blakus? :-O

Nav jau tā, ka tas ir 1000km attālumā. Ceļš 2-3h, bet visādi apstākļi taču var būt.

Paldies meitenes.

Es domāju, ka darba devējs noteikti palaidīs uz mājām. Ņemot vērā, ka dzemdības var ilgt padsmit h, tad paspēs atbraukt. Man ir līdzīga situācija, bet tik attālums ir 1,5 tūkst km, tur gan var nepaspēt, bet ceru, ka mājās jau būs laicīgi, ja nu mazā sagribēs atrāk nākt pasaulē, bet ja nepaspēs tad brauks cik vien atri iespējams, uz to mēģinu būt saprotoša, jo tomēr tas viss ir lai mums būtu labi. Protams gribētu, lai kāds ir blakus, tad esot labāka attieksme no dakteriem, bet kas to lai zin.

opalais, varbūt, kad jutīsi, ka sākas dzemdības, viņš darbā nevar sarunāt brīvu? Liels notikums tomēr. Pa tām 2h jau paspēs aizbraukt uz slimnīcu, kur tu būsi!

Kontrakcijas ilgst vairākas stundas - atbraukt noteikti paspēs. Situācija darbā var būt visāda, bet tev jāprasa, ko viņš pats domā darīt. Piespiedu kārtā paliks vai nospļausies par visu un trauksies pie tevis? Ja vien nav glābējs notikuma vietā vai ķirurgs operāciju zālē, tad darbs pagaidīs.

opalais man ir identiska situācija, bet atšķirība tajā, ka viņš ir pats sev priekšnieks un tas ir 1,5 h brauciens. Tā kā pirmās sāpītes neesot lielas, paziņas esot pat snauduļojušas to laikā, tad zinu, ka dažas stundas pacietīšos.

Dzemdības ir ilgs pasākums - pagūs! Ja mašīna ir, tad jau pa dažām stundām būs klāt! Iztēlojos, ja būtu vīrieša vietā un mani nelaistu, tad uzliktu mīksto darbam un brauktu atbalstīt tāpat. Pie velna darbu - katru dienu taču nedzemdē!

Jautājums, protams, ko vīrietis plāno darīt un vai ir runājis ar priekšnieku. Varbūt par agru uztraucies, jo, cik, saprotu, nekas nav runāts ar priekšniecību?

Sveikas!
kāds uzskats Jums par matu krāsošanu/ griešanu grūtniecības laikā?(t)
gribu safrizēties pirms mazuļa,jo pēc tam noteikti būs grūtāk atrast brīvu laiku , lai izskrietu..

Nē, nu nevajag jau arī uzmest mīksto darbam pavisam. Kas zina , vēl atlaidīs un tad nebūs bēbim par ko pamperus nopirkt.

Es matus krāsoju. Un griežu. Par to griešanu - vecu tantu parunas. A par krāsošanu - vnk, kad krāso, pieliec kko degunam un mutei priekšā, lai nesaelpojies daudz.

Atkarīgs jau kāds darbs, ja tiešām ķirurgs operācijas zālē, vai kas tamlīdzīgs, tad varētu pastāvēt iespēja, ka nepiedalās dzemdībās. Ja ofisa strādnieks parastais, kuram aizliegtu braukt.. nezinu, es tādā darba vietā nevarētu turpināt strādāt. Darbs nav dzīvē galvenais un vienmēr var atrast citu.

Ok, te es iztēlojos kā būtu, ja būtu, jautājuma autore nav neko sīkāk komentējusi, tāpēc tāda zīlēšana vien sanāk. Man darbs ir svarīgs, bet ģimene vienmēr būs pirmajā vietā, tāpēc mazliet sacepos, ka kāds darba devējs varētu tīri teorētiski nelaist piedalīties šādā notikumā.

Par matiem. Visu var darīt, tikai jārēķinās, ka mati var nokrāsoties citādāk kā normāli. Ar blondiem tā esot īpaši izteikti, ka veidojās dzeltenīgi utt. toņi.

Grutnieciba nav skerslis nedz matiem, nedz nagiem - gan griezu, gan krasoju. Iedomajos to skatu, ka sieviete devinus menesus nav nedz nagus griezusi, nedz matus griezusi /skuvusi.

Viņš tikai nesen pārvācās uz Rīgu, jo bija labs piedāvājums. Vairāk jau runa par kolēģiem, jo nevienam jau tur neinteresē viņa personīgā dzīve. Viņš jau var iepriekš sarunāt, lai kāds viņu aizstāj, bet tieši konkrētā dienā ja nu netiks tas kolēģis? Katram jau sava dzīve. Uzmest arī nebūtu īsti prātīgi, jo nav jau nekāds bērnudārzs un kā jau te iepriekš minēja, autiņbikses bēbim vajag. Labākajā gadījumā viņš varētu tikt 3-4h laikā, tomēr kolēģim arī vajadzētu kādu stundu, lai tiktu līdz darba vietai plus nejau visu pametīs un skries pa galvu pa kaklu. Otrā pusīte vienmēr bijis prātīgs braucējs un braukšanai vajadzētu 2,5-3h. Ja jau būs, kas viņu aizstāj, tad jau labi, pirmās 4-5h varētu bez viņa iztikt. Vairāk jau par to, ja viņš nevar tikt vispār, jo nav kas aizvieto. :'-(
Gribētu, lai viņam būt klāt dzemdībās ir tik svarīgi, ka varētu da jebko sadomāt, lai tiktu, bet tāda jušana uznāca, ka viņam tas tomēr nav tik svarīgi cik pats bija izteicies, līdz ar to ir tāda pamestības sajūta. :'-(

Vēl nevaru pierast, ka esi niku nomainījusi uz opalais, biju jau pieradusi pie MazaisBumbiš :D
Bet, aww. Es tevi ļoti labi saprotu, man pagaidām ir tādas pašas bailes, jo draugs nesen sācis strādāt, bet mēs abi dzīvojam Rīgā kopā, tāpēc iespēja, ka viņš nepaspēs būs maza. Bet man arī ir bail būt vienai ar personālu, gribētu, lai tomēr draugs ir blakus no sākuma līdz galam. Domāju, ka tu esi ļoti jūtīga par to visu tieši tāpēc, ka hormoni, es pati pēdējā laikā esmu čīkstīga un liekas, ka nevienam mani nevajag, bet man iestāstīja, ka man galvā esot suņa murgi un, ka hormoni plosās, tāpēc esmu nomierinājusies :D
Turu īkšķus, viss būs labi!

callmetwisted - es ne nomainīju, kaut kas saputrojās tai manā profilā un pats nomainījās uz manu e-pasta niku. Nezinu kā tas varēja gadīties. :-D
Bet nu jā, vismaz prieks, ka kāds mani saprot. Pa dzīvi esmu emocionāla smadzeņotāja, tagad vispār ciet aizgājis. :-D Draugs Rīgā, pa retam atbrauc, bet pa lielam esmu viena. Tupi sēžu dzīvoklī, vecāki un draudzenes strādā daudz, paciemoties tik bieži nesanāk. Brīžam uznāk tāda pamatīga vientulības sajūta. :'-( D vitamīna trūkums apvienojumā ar dzelzs deficītu nepalīdz. Paldies par īkšķiem. (l)

opalais, uij, kā es tevi saprotu. Arī es esmu pilnīgi viena nu jau 4 mēnešus un vēl 3 mēnešus būšu viena. Ciemos nav pie kā aiziet lāgā. Praktiski visu laiku viena sēžu dzīvoklī. Un tagad man ir tāds posms, ka viss liekas pilnīgs sūds. Protams draugs no tā telefoniski cieš. :D Bet nu depresija jau baigā uznākusi ir.