Man visu dzīvi ir bijuši aizspriedumi pret vitamīnu lietošanu, īpaši jau bez iemesla. Esmu secinājusi, ka to sieviešu, kuras dzērušas vitamīnus bērni ir alerğiski un slimīgi. Netēlošu zinātnieci un lieliski saprotu, ka noteikti ir arī veselīgi ar visiem dzertajiem vitamīniem, bet ne tie manis apjautātie.
Man nav saprotama tā paranoja par to, ka, nu, es esmu stāvoklī un man tūlīt nežēlīgi trūks vitamīni. Būtu vēl labi ja satrauktos par sevi, jo tā tiešām var gadìties (visas zinam, ka grūtniecības pēdējos mēnešos var kristies dzelzs līmenis). A, pārsvarā uztraucas par bērnu, kurš tāpat visu paņems no mātes rezervēm. Un ticiet sev - jums tādas tiešām ir, ja vien neesat nodzērušās narkomānes, kuras pārtiek no rolton zupiņām un lētām sardelēm.
Man arī bija pieredze ar multivitamīniem, kurus manējais bija iegādājies priekš sevis. Tie bija košļājamie un tik jauki smaržoja, ko nodomāju noēst vienu. Tā bija pirmā reize kad korķēju vakarā. Un tad atcerējos savu draudzeni, kura visās trīs grūtniecībās mocījās ar briesmīgiem nelabumiem, bet pumpēja iekšā tos vitamīnus + tiešām visi trīs sīkie ļoti bieži ir ar kaut kādām pumpām, izsitumiem.. tad to nevar, tad šito. Ļoti bieži arī saaukstējas. Un tādā ziņā no malas var redzēt, ka mamma tiešām cenšas un dara visu pēc labākajiem nodomiem, nobarojusi visus līdz 8-9 un 10 mēnešiem ar krūti. Nav tā, ka baigi viņus tur ar eko šmeko turētu sterilos apstākļos un barotu pēc grāmatām, bet, nu, ja salīdzina, ka viņas jaunākais ar manējo ir gandrīz vienā vecumā, tad cik reizes jau tur iesnas, pumpas, alerğijas nav bijušas, a, manam nekā tamlīdzīga.
208
