Grūtnieču BEZTĒMA

Anne
Nē, dūda maisījumu ēd.

Man jau daktere teica, ka ja šitā ēdīs, tad būs grūti velties un staigāt un vispār viņai būs grūti visu darīt. Bet viņa jau tagad tāda aktīva, kājas un rokas pa gaisu visu laiku.
Mēģināšu to laiku starp ēdienreizēm pavilkt līdz trīs ar pus vai četrām h, jo tagad viņa kā pulkstenis, ik pēc trim stundām prasa savu 200ml devu.

khkh, nu gluži aizcietējumi nav, bet līdz ar piebarošanu bišķi ir mainījusies vēdera izeja. Tā arī darīšu, ka pirkšu gatavu plūmju biezeni, tā būs arī drošāk un ērtāk. :)

Man tāds jautājums māmiņām, kuras jau piebaro mums 5 mēneši un otro ēdienreizi jau dodu tikai biezenīti ko pati izvāra + ūdeni padzerties, bet nevar līdz galam saprast cik daudz ir normāli dot bērnam lai viņš būtu paēdis? Cik ēdamkarotes vai gramus?

Mani arī šis jautājums jau kādu laiku nodarbina :) Un nekur nevar atrast info.

Bāc, kā man apnikuši daži labi bērnu preču internetveikali! (e) Jau atkal tas pats: es rūpīgi atlasu bebim drēbītes un citas lietas, a beigās pasaka, ka gandrīz nekā no pasūtītā nav! Dažiem vietā piedāvā kaut ko citu...Izbesīja...beigās no visa paņēmu tikai 2 lietas un viss. Pārējo sūtīšu citur. Viņi nesaprot, ka tādā veidā pazaudē sev naudu??

Es lieku uz "čuju " apmēram tikpat cik maisījums... ap 10 ēdamkarotēm. Tāpat ja ir par daudz tad viss viņš parāda ka vairs negrib neverot muti karotei un sniedzas pēc pudelītes ar udeni .
Laikam nākamreiz jārunā ar pediatru , jo ja uz maisījumiem ir daudzums cik dot tad pašas vārītai putrai nav :-)
Bet cik esmu lasījusi citas rēķina pa mēnešiem un gramiem citas arī tīri uz izjūtas liek... kā kura māte :-)

Leo_leo, tas jā gan tā ir man parasti tas tā ar minikid gadās un tad negribas tur sūtīt. Patīk tie veikali kur ir blakus norādīts ir noliktavā vai nav , lai var rēķināties.

Tām, kuras jau ir dzemdējušas vai tām, kuras jau ir pēdējos grūtniecības mēnešos un ir laimīgas, ka bērniņš BŪS, šāds jautājums noteikti liksies muļķīgs, bet, tomēr, pajautāšu.
Kā jums bija? Vai gaidījāt konkrētu dzimumu pirms uzzinājāt, kas būs mazulis? Un, ja cerējāt vairāk uz vienu dzimumu, kā reaģējāt, kad uzzinājāt, ka būs pretējais?

Es zinu, zinu, ka jauki ir gan puikas, gan meitenes, bet katra, man šķiet, mēs sākumā savās iedomās iztēlojamies ko vienu vairāk.

Mani nomoka neziņa, jo zinu, ko ļoti gribu un vienmēr esmu gribējusi, bet vēl nav ne jausmas, kas aug puncī... Un vai nebūs tā, ka jutīšos vīlusies.

Kā jums bija?

Man tiešām galvenais bija un ir, lai bērniņš ir vesels un viņam nekas nekaiš. Bija ļoti jauki uzzināt dzimumu, bet prieks būtu bijis par jebkuru, jo tas tomēr ir bērniņš, kas aug tevī un tik ļoti mīļš, ka vienalga puika vai meitene.

shae
Kad paliku stāvoklī un sapratu, cik riskants ir pats sākums, cik nopietnas tomēr ir pārbaudes un kādi tik nevar būt sarežģījumi, viss, kas mani interesēja, bija lai tik mazais noturas puncī un ir vesels. Sapratu, ka dzimumam nav nozīmes - mēs gaidām savu bērniņu. Mātes instinkti sāka mosties.
Par dzimumu atkal sāku domāt pēc pirmā skrīninga. Daktere izteica minējumu, un tas man ieķērās sirsniņā. Momentā noskaņojos uz to dzimumu, un ļoti cerēju, ka nākamās sonogrāfijas to apstiprinās. Nezinu, kā justos, ja pēkšņi man pateiktu pretējo, bet vēlākos termiņos man atkal un atkal teica to pašu dzimumu. :-)

Klusībā cerēju uz meiteni un ir arī :) Bet nu protams, ka galvenais bija, lai mazajam viss ok.

Kad paliku stāvoklī un sapratu, cik riskants ir pats sākums, cik nopietnas tomēr ir pārbaudes un kādi tik nevar būt sarežģījumi, viss, kas mani interesēja, bija lai tik mazais noturas puncī un ir vesels. Sapratu, ka dzimumam nav nozīmes - mēs gaidām savu bērniņu.

+ man tieši tāpat bija . Bet iekšēji kad sākumā tīri teorētiski pirmajos grūtniecības mēnešos domājām vārdu man galvā nāca tikai puiku vārdi nevarēju sakarīgi nevienu meitenes vārdu izdomāt kurš man patiktu. Un jutu ka būs puika un bija arī bet priecātos par jebkuru dzimumu mani mocīja tikai nezina kurš dzimums :-)
Virs protams vairāk meiteni gribēja, bet tagad saka ka nespēj pat iedomāties kā būtu bijis savādāk :-)

Starp citu nezinu varbūt es tāda viena dīvaine, bet domājot vārdus es apjautu cik cilvēku man ne sevišķi patīk :-D

Es iekšēji jutu, ka būs puika. Sonogrāfijā tikai to apstiprināja, un, man nebijā nekāds šoks vai pārsteigums. Arī man pats,pats galvenais llai bērniņš vesels un, viņš mums ir. Nekad nav bijis svarīgi, lai tikai konkrēti viens vai otrs dzimums. Galu galā, katram savas foršās puses.

Man iekšēji visu laiku šķita, ka būs puika, bet izrādījās, ka meitene :-) Mana intuīcija mani galīgi pievīla. Vīlusies nebiju, tieši otrādi :-)

Es gribēju puiku, kad paliku stāvoklī domāju, ka būtu forši, ka dēls piedzimtu. Bet man svarīgs bija, lai bērniņš ir vesels un mīlēšu šo bērniņu neatkarīgi no dzimuma. Bērniņa dzimumu uzzinājām tikai 34.nedēļā. Līdz tam es nedomāju par to, kas aug punčukā, apkārtējie gan izteica visādus variantus. Biju iegādājusies smuku cepurīti mazajam itkā neitrālu, bet draugs teica, ka riktīga puikas cepure. Un pēc pāris nedēļām USG pateica, ka puika un piedzima arī puika :)

Neliekuļošu |-), es savā prātā zināju ko gribu, bet es to skaļi neteicu uz āru un neieciklējos, lai nebūtu šī vilšanās un lai mazulis neapvainojas :-D, un zin man punčukā aug tas ko jutu, ka gribas (l). Protams, svarīga ir veselība, par to domāju visas šīs nedēļas, lai mazulītei būtu veselība. Tur pat nav ko uzsvērt, ja tā nebūtu, tad nebūtu tāda pieeja, esmu krustu šķērsu izlasījusi internetu ko vēlos zināt par mazuli, lasījusi grāmatas, un joprojām palasu, visu šo laiku sekoju visam līdzi, un godīgi teikšu, nav pat citu interešu kā viss ap grūtniecību un bērna dzimšanu (s).
Un beigās gribu piebilst, kamēr neredzēšu bērnu tikmēram tāpat nevaru 100% teikt, ka tur ir meita, ei tu sazin, visādi misēkļi gadās :-D, tādēļ esmu domājusi un pieņēmusi, var būt arī citādi. 8-)

Protams, ka tas ir primāri - lai bērns piedzimst vesels. Nevar būt ne runas.
Man tikai vienmēr ir bijusi iekšēja sajūta, ka pirmais vai pat vienīgais būs dēls. Jau ļoti, ļoti sen, kad esmu mēģinājusi iztēloties sevi kā mammu, nekad neesmu sajutusi sevi kā mammu meitai. Tāpat manī bērni nekad nav izraisījuši sajūsmu un, ja arī kādreiz ir pārņēmis prieks uzlūkot kādu mazuli, tad tie ir sagadījušies esam puikas. Kopš uzzināju, ka esmu stāvoklī, katru nakti gandrīz redzu sapnī sevi ar bērnu - dēlu. Vīram vienalga, kas būs, viņš pārlaimīgs gaida jebkādu mazuli, bet es baidos no tā, ka otrajā skrīningā pateiks, ka būs meitene un es, mēģinādama to pieņemt, radīšu mazulim sajūtu, ka viņš nav vajadzīgs. Zinu, ka raudāšu prieka asaras arī par meitenīti, bet tas būs pēc ilgas samierināšanās.
Gribas izmest no galvas visas šīs domas, bet, ai, kā pierasts. Jau no agras bērnības esmu programmējusi sevi uz puiku. (t)

Teddy, a kāpēc tik liels maisījuma daudzums? Mana 6 mēnešos 6 karotes maisījuma=180ml. Ok, tava bebīte arī lielāka piedzima, viņai noteikti vairāk prasās :), nemaz nevaru iedomāties kā būtu barot mazāk, jo mana arī tajā laikā kā pulkstenis pa 3h ēda, un ja nedod laikā, tad dusmojas.

Kamēr šīs dienas pavadīju RDZn 3vietīgajā palātā nācās pārdomāt ļoti daudz. Man blakus gulēja meitene, kurai piedzima meitiņa pa nakti. Nākamajā rītā nāca bernu daktere un māsiņa apkopt mūsu mazuļus. Daktere apskatīja manu bērniņu, teica, ka viss kārtībā, otrai meitenei ar bērniņu viss ok bet tai meitenei apskatot meitiņu, daktere teica, ka kaut kas liek viņai uztaisīt analīzes, jo krāsa nepatika un arī siltumu neražoja kā vajadzētu ( grūtniecības laikā viņai tika atklāts kaut kas arī sirsniņu/asinsvadiem( nevarēšu skaidrāk ko teikt) doka viņai pēc dzemdībām lika 2 nedēļu laikā apmeklēt speciālistu). Aizveda viņas meitiņu uz intensīvo, lai pārliecinātos ka viss kārtībā un drošība šajā brīdī bija svarīgāka. Šodien viņas meitiņu aizveda uz BKUS pie speciālista, lai pārbauda. Beigās meitiņai viss kārtībā un tiešām novērtēju ārsta interesi pārbaudīt.

Bet sapratu, ka tiešām galvenais ir veselība, neatkarīgi no dzimuma. Tiešām esam priecīgi, ka gaidām mazus brīnumus, neieciklejamies uz dzimumu. Un es būtu tās meitenes vietā vienkārši būtu noraudājusies. Es pārdzīvoju arī par viņu, tik žēl bija, ka mums mazulīši blakām, bet viņai jāiet augšā pie mazā uz intensīvo, jābaro, jāpārdzīvo. Kad šodien paziņoja, kad vedīs viņas meitu uz BKUS, asaras sāka birt. Bet milzīgs prieks, ka viņām viss kārtībā un atveda mazulīti atpakaļ.