Grūtnieču BEZTĒMA

Vai kādai bija problēmas grūtniecības laikā ar glikozi? Mana ginekoloģe mani uz glikozes slodzes testu nesūtīja un asinsanalīzēs to nekad neskatījās, tikai tik, cik urīnā, kur viss vienmēr bija labi. Tagad uztaisīju pati uz savu galvu asinsanalīzes, jo man vajadzēs, ja gribēšu to EA, un skatos, ka man ir diezgan pamatīgs glikozes līmenis asinīs, velk uz grūtnieču diabētu, es esmu šokā. Ej nu sazin cik sen jau tas man tāds ir, jo nu jau 40.nedēļa, nu jau neko vairs baigi darīt nevar (e)

Vai kāda, kam bija kas līdzīgs var ko ieteikt? Ārstei jāzvana ceturtdien, jo viņa rīt nestrādā...

Man arī iet 40.nedēļa,pēc cikla ja rēķina,14.dec. bija noteiktais datums,vēl gaidu,uz ierosināšanu neparakstīšos. Man saka ka varu vēl gaidīt,jo pēc 1.usg ir 20.dec. Arī saka,ka bērns būs mazs,izstaigāju uz ntajiem papildus usg,Rdzn noplēsa 43 Eur par 5min sonogrāfiju. Es nesaprotu kā var iedvest jaunajai māmiņai šitādu vainas apziņu,tās ārstes nedraudzējas ar galvu? Kā car zināt kas ir jādara,ja ieriekš nav dzemdējusi? Es uz sevi lielas cerības nelieku,jo uzskatu,ka nemāku,man ir zems sāpju slieksnis utt,lai man saka,ka neko nedarīju,zinu tāpat,ka man ir bail un esmu vārgule kas attiecas uz ārstu manipulācijām. Ļoti ilgi gribēju tapēc plānoto ķeizaru,jo kgan nav pieredzes vienalga man liekas,ka sāp mazāk kā dzemdības,pēc Kuskusss stāsta man atkal uznāca bailes,bāc tik nezēlīgi sāp ar visu anestēziju?un kad šuj tad jūt? Es ņemšu līgumvecmāti lai ar mani ņuņņājas,labāk maksāšu nekā mani šitā morāli čakarēs,jo esmu emicionāli jūtīga un šitādas ārstes rada traumu tādām kā man:-D

daydreamer
Problēmas ar glikozi man ir regulāri, jo ir parastais CD. Kāds rādītājs tev bija (mmol/l)? Ja stipri paaugstināts, tad ieteiktu samazināt ogļhidrātu patēriņu un vairāk leitot olbaltumvielas un šķiedrvielas, kā arī dzert daudz ūdeni, lai viss skalojas ārā. Glikoze veidojas pārstrādājot ogļhidrātus, līdz ar to samazinot tos, varētu normalizēties cukura līmenis asinīs. Tā kā organisms glikozi var iegūt arī no olbaltumvielām (izdalot blakusvielu acetonu - nav labi), tad pilnībā izslēgt ogļhidrātus arī nedrīkst. Labāk lietot lēni uzsūcošos/vienkāršos ogļhidrātus, tas ir kartupeļi, putras, dārzeņi utt, Noteikti nekādi saldumi un augļi.

Nellija, izturību tev! Atceros kā tu šeit stāstīji, ka baidies. Būs jau viss labi, kā redzi, daudzas sievietes tam gājušas cauri un lai tur vai kas, bērniņš ir šo sāpju un baiļu vērts! Noskaņo sevi uz to, ka tu to spēsi un viss būs labi!

lindsky, paldies par ieteikumu! Mans rādītājs bija 9, kas ir ļoti augsts. Tāda doma man šobrīd arī ir, izslēgt no uztura vēl atlikušos produktus, kas varētu traucēt. Un šodien vēl būs konsultācija ar ģimenes ārstu, varbūt tas ko ieteiks. Man vienkārši ir dusma, ka ginekoloģe vispār man šajā sakarā neko nav kontrolējusi, neskatoties uz to, ka grūtniecības vidū viņai nepatika mans straujais svara kāpums, un, ka es pati nejauši ko tādu atklāju. Tāda sajūta, ka man pašai jāmeklē visādi riski, nevis ārstei jāanalizē situācija (e) Ej nu sazin, cik sen man jau tas cukurs tādā līmenī. Jācer, ka mazajam nekāds ļaunums no tā nebūs nodarīts :'-(

Mazajam ar 9 mmol/l neko sliktu nenodarīsi (viss ir kārtībā līdz ~12 mmol/l) un 9 nav nemaz tik augsts! (Man grūtniecības sākumā lēkāja no 2.8 līdz pat 25.5). Norma ir no ~ 4.0-6.6 tukšā dūšā. Viss būs labi, tagad tikai izturību un ātru satikšanos ar mazo.

lindsky, paldies, mazliet nomierināji :) Redzēs vēl ko ģimenes ārsts teiks. Savādāk man te vakar asaras gāja pa gaisu dēļ dažu labu nolaidības. Nu cerēsim uz to labāko, nekas cits jau neatliek, nu jau pati finiša taisne, nu jau neko krasi vairs neizmainīšu :-) Galvenais, ka asinspiediens mums ar bebi abiem labs.

Tad jau vispār labi, jo es tieši dēļ asinsspiediena pazaudēju savu iepriekšējo bērniņu. Jo neviena kaite no paaugstināta cukura bērnam nebija, tikai skābekļa trūkums, ko izraisa preklamsija. Es ārstiem vispār vairs neuzticos un visam pati sekoju līdzi.

Hū, arī ģimenes ārsts apstiprināja to pašu, ko tu, lindsky, ka rādītājs nav tik augsts, lai es te tagad tā satrauktos. Dabūšu aparātiņu, lai mājās pasekotu līdzi rādītājam :-) Un tieši dēļ tavas rūgtās pieredzes un citu meiteņu pieredzes man ir dusma uz tiem ārstiem, kas tikai virspusēji šļūc pa virsu problēmām un neiedziļinās. Es saprotu, ka nav varbūt tik daudz laika, lai ar katru grūtnieci auklētos, bet tomēr, ja ir kaut kādi riska faktori/rādītāji, tad būtu mazliet jāpalauza galva kā tas var ietekmēt visu grūtniecību. Un te jau arī redzams kāda attieksme pret meitenēm bijusi pēdējo dienu laikā Dzemdību namā. Sajūta tāda, ka katrai grūtniecei pašai jābūt ekspertei it visos jautājumos, lai tikai lieki kādu neapgrūtinātu.

Vispār, visu grūtniecību nečīkstēju un nestresoju ne par ko un še tev, uz pašām beigām arī es beidzot esmu palikusi uzvilkta un emocionāla :-D

Sveikas! Vēršos pie jums pēc padoma..
Nu jau mazai ir 3 mēneši un 2 nedēļas, svars par maz nācis klāt...daktere ieteica dot piena maisījumu uz vakaru. Problēma tā ka mazā neņem pudeli, esmu izmēģinājusi dažādas pudeles un dažādas soskas, bet vienalga nekā. Viņa pat manu pienu no pudeles neēd :(

Ko varat ieteikt? :'-(

daydreamer man tuvojoties laikam, kad jābrauc uz dzemdībām arvien vairāk paliek bailes no dzemdību nama. PIrmkārt attieksmes dēļ, otrkārt manu draudzeņu pieredzes dēļ.

Treškārt šobrīd lasu grāmatu "Gaidības un radības ar prieku", kur pieredzējušas vecmātes dalās ar pieredzi, kā dzemdības tiek pieņemtas mājās un kāda ir atsķirība starp dzemdībām mājās un slimnīcā, un šeit tieši iet runa par to cik tomēr slimnīcā šajā dzemdību procesā iejaucas (nerunāju par vajadzīgu iejaukšanos, bet nevajadzīgo), ka praktiski visas dzemdības tiek steidzinātas ievadot oksitocīnu, vai ka augļūdeņi tiek pārdurti mākslīgi tādā veidā neļaujot procesam noritēt dabīgi jo redziet maiņa drīz beigsies vai ir pārāk daudz dzemdētājas vienā reizē utt. ļaujot sievietei izjust 100 x lielākas sāpes nekā, ka process dabīgi būtu noritējis un sāpes būtu pakāpeniskākas nevis tik pēkšņas un spēcīgas. Nu vispār interesanta grāmata esmu 30 lpp, bet uzzinājusi jau tik daudz, takā iesaku. Un manas draudzenes, kas dzmedējušas Dzn principā jau iepriekš apstiprinājušas manis šobrīd lasīto, vienai pārdūra augļūdeņus, jo process bija lēns, otrai ievadīja oksitocīnu un vispār kā viņa saka, pat ginekologs brīnījās, kā varbūt TIK DAUDZ plīsumu.

Ehh nu manas domas :'-(

always_sarcastic* nu bet palasi arī to, cik bieži mūsdienās dzemdības pašas nesākas, cik daudzām sievietēm ir tās lēnās dzemdes, kur nekāds atvērums pats bez stimulēšanas neveras, cik daudzām dzemdības beidzas ar ķeizaru nepiemērotas ķermeņa fizioloģijas dēļ. Un kur ir garantija, ka mājās tā tava draudzene būtu normāli bez plīsumiem piedzemdējusi? Un vispār dzīva palikusi? Ir jānoskaņojas pozitīvi, bet arī par drošību jāpadomā.

Lollipop zinu zinu, bet nu tomēr lasot arī forumu liekas, ka tā iejaukšanās ir ikdienišķa, nevis notiek, kad tiešām nepieciešams.

Par drošību piekrītu, nevienu brīdi jau neapgalvoju, ka tie plīsumi nebūtu bijuši, bet nu tas nedaudz liecina par tiešām milzīgu steigu un likšanu spiest, kad tas vēl nav nepieciešams.

always_sarcastic*, ja atmiņa neviļ, tad lielākajai daļai Cosmo dāmu tā iejaukšanās bija nepieciešama. Neatceros vairs niku, nupat vienai 39h ilga dzemdības. Viena daļa dzemdes kakla kā nevērās, tā nevērās. Stimulēja, lai palīdzētu, bet nekā.
Un konkrētā grāmata ir diezgan pamatīga mājdzemdību propoganda. Šeit arī tā tika nedaudz apspriesta, tā kā lasi uzmanīgi.

Always_sarcastic*, nenoskaņo uzreiz sevi tā!!! Es, piemēram, nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt par Rdzn. Protams, devos uz Rdzn maksimāli nosvērta, cik varēju, mēģināju nestresot, un neuztvert daudz ko personīgi. Nebija ne no viena nelaipna attieksme, bet viena vecmāte pa nakti man nepatika kā man atbildēja, pēctam, no rīta, ar skaidru galvu domājot, sapratu... Biju pati pārāk sastresojusies par to situāciju, un nemaz neko traku viņa nepateica.
Protams, es neatbalstu nekādu tiešām aizskarošu piezīmju veltīšanu grūtniecei, utt. Arī Stradiņos daudz ir stāstītas visādas lietas, bet neieciklējie uz to :)
Ej uz turieni ar domu, ka pēc pāris dienām iziesiet kā laimīgākie cilvēki pasaulē no turienes :)

Nu, protams, 39h tad jau ir jāsāk domāt par iejaukšanos, bet es vairāk runāju no savas draudzeņu pieredzi.
Neuztracies es nereklmēju grāmatu vai nesaku, ka tagad jādzemdē mājās (es to pati negribētu, jo tāpat pastāv iespēja, ka tevi ved uz stacionāru), vienkārši katram jau ir vēlme lai pie viņa pieiet individuāli, pat ja tev līgums Dzn ar konkrētu vecmati viņai tāpat ir ne tikai "tu", bet arī visas pārējās dzemdētājas jaapkalpo, es te vairāk runāju par steigu...bet nu galvenais jau ir satikt savu mazo sveiku un veselu, bet gribas arī, lai pašām tās dzemdības atstāj labas atmiņas, nevis tādas, ka tu ar riebumu atceries bērniņa dzimšanu un tev negribas vēlvienu bērnu tikai dēļ šausmīgas dzemdību pieredzes dēļ.

khkh, necenšos ieciklēties, arī ceru doties ar pozitīvām domām un saņemt pozitīvu attieksmi, gan jau būs labi, es tik tā dalos ar domām :)

Jā par Stradiņiem ar domas dalās, tas tiesa :)

Par citu tēmu runājot, pievakarē padalīšos ar pieredzi par grūtnieču vingrošanu VC4, šodien izdomāu aiziet, manējais komandējumā, lai nestaigātu pa veikaliem, aiziešu pavingrot, takā tām kurām arī interesē padalīšos ar atsauksmi :)

Es nezinu, esmu salasījusies ļoti daudz un dažādu dzemdību stāstu un neviens vēl nav mani nobiedējis, lai es nevēlētos dzemdēt. Jā ir kādai sliktāka pieredze, citai labāka utt, bet visas kā viena priecājās ieraudzīt savu mazo bumbulīti sveiku un veselu.

Es savā galvā neesmu iztēlojusies kādas tad es tās savas dzemdības vēlos. Man nosacījums ir, lai dzimst ap 40 nedēļām un piedzimst sveiks un vesels, bet par to kā piedzims es nedomāju. Jo kā būs, tā būs un tikai priecāšos par savu bērniņu. Uzskatu, ka lielāks pārdzīvojums un kreņķis, manuprāt, ir tām māmiņām kuras savā galvā iztelojušās savas perfektās dzemdības, bet reāli dzīvē nenotiek kā vēlējās. Tās ir manas domas tikai.

Es domāju, ka pamazām šī attieksme pret dzemdībām arī medicīnas personālam paliek dabīgāka. Nesen bija dažādos ziņu portālos publicēts raksts, kas attiecas uz vecmātēm utt. http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/laujot-sievietei-mazuli-stumt-instinktivi-nesekojot-mediku-noradem-dzemdibas-ir-labaki-rezultati.d?id=46662663 Re, pat izdevās atrast. Ja reiz ar šādu informāciju iepazīstina medicīnas darbiniekus, tad pamazām jau tā dzemdību prakse paliks vēl labāka. Tagad jau ir labāk nekā agrāk - dzemdības ir tāds kā "piedzīvojums", nevis plika medicīniska manipulācija/operācija kailā, aukstā zālē, guļot tikai uz muguras.

always_sarcastic*, vēl jau ir vidusceļš - tādas dzemdību mājas, kur apstākļi līdzinās mājdzemdībām, bet tomēr ir personāls blakus. Tur gan, šķiet, ķeizaru vajadzības gadījumā nevarētu taisīt, jo tā nav slimnīca.
Un man liekas, ka pirms pirmajām dzemdībām kaut ko filozofēt un rakstīt dzemdību plānus ir lieki, jo vispār nav priekšstata, kas ir dzemdības. Ar otrajām, tad jau process ir iepazīts, tad var kaut ko "plānot".