Nellija, piedod, tas nav uzbrauciens, bet izklausās tev nenopietna attieksme. Jā, es saprotu, ka bail, protams, nav patīkamas daudzas lietas, pieciet, bebītis ir tā vērts.:)
Kā tu domā gulēt ar pārgrieztu vēderu?
Nu un ka sašūts, tici man, sajūta, ka iekšas izkritīs. Kad iziet epidurālā, domā, ka sagrieztais vēders nesāp? Sāp, un sajūtas tev būs līdzīgas kā dzemdībās, gribējās raudāt, un man ir diezgan augsts sāpju slieksnis. Palīdz svecīte, ko jālieto rektāli, bet nenoņem sāpes kā ar roku, bet palīdz.
Labi, ka man paveicās, un bija ģimenes palāta, pa nakti vīrs bebi aprūpēja, es nekad nepieceltos! Apbrīnoju Leo_leo, kura jau uzreiz cēlās un varēja būt pie savas meitiņas :)
Nākamajā dienā cēlos ar vīra palīdzību, un daudz staigāju, lai ātrāk atkoptos. Draudzene neticēja, ka man ķeizars. Bet tas nav viegli.
Pēc visa tava uzrakstītā, man šķiet, ka tu būtu anormālā panikā pēc ķeizara.
Neņem, lūdzu, ļaunā, ko uzrakstīju, tikai dalījos pieredzē.
Iesaku tev EA, dos tik devas, cik vajadzēs, ja sajutīsi sāpīti.
Lai tev veiksmīga tikšanās ar savu bebīti, lai ko tu arī izlemtu :)