Man tieši pirms grūtniecības bija problemātiska āda, ar kuru cīnījos gadiem. Kā grūtniecība, tā vispār 2 pumpas pa 7 mēnešiem tikai bijušas. Super āda palikusi (l)
Uz vēdera es gulēju līdz pat kādai 20.nedēļai. Pašlaik guļu uz sāniem un arī uz muguras. Zinu, ka uz muguras nav pārāk labi, bet man tā ir ērti un nekas pašlaik no tā nesāp. Bieži vien naktī pamostoties pieķeru sevi uz muguras, tad pārveļu sevi uz sāniem.
No dzemdībām man pārāk lielu baiļu nav. Es vispār visu grūtniecību sevi noskaņoju nestresot un nebaidīties. Ja es par katru vilkšanu vai sāpīti baiļotos, diez vai visus 9 mēnešus pie skaidra saprāta paliktu. Zinu, ka process nebūs patīkams, bet kas jādara, jādara, nav jau nekādu izvēļu. Tam jātiek pāri un viss, lai tur vai kas. Pagaidām ir doma ņemt vecmāti, bet tad jau redzēs ko vēl līdz beigām izlemšu. EA apsveru, ja būs traki grūti, varoni netēlošu. Bet es vēl nezinu vai dēļ tetovējuma es maz to varēšu dabūt. Ķeizaru kā izvēli nepieļauju, tikai, ja tā lems ārsts. Un vispār, palasot dažas grāmatas par gaidībām un dzemdībām, tur vairākkārt uzsvērts, ka viss ir mūsu galvās. Ar kādām domām būsim visus šos mēnešus un dzemdību laikā, tā arī viss būs. Stresosim, satrauksimies, ņemsimies par visiem sīkumiem, tad pašas vainīgas. Man jau šķiet, ka šis laiks ir jādzīvo ar domu - es varu, es spēšu un tad arī viss izdosies. Cerams! Var vismaz mēģināt sevi pozitīvi noskaņot, tas ir labākais ko var iesākt. Un, ja nu gadījumā kaut kas būs slikti, tad vismaz sevi var mierināt ar domu, ka es kā topošā māte darīju visu, kas bija manos spēkos, lai būtu bijis labi, jo tomēr ne visu varu ietekmēt.
Tiina2, palasi meiteņu dzemdību reportāžas. Lai vai kā viņām gājis, visas tikušas galā, visas bijušas stipras un varonīgas. Gan jau, ka arī Tu to spēj. Bet, ja tomēr nav pārliecība par savām spējām, tad neklausies citu (arī manā) muldēšanā un izvēlos to, kas ir vislabākais tieši tev, kaut vai maksas ķeizars.
208
