Labrītiņ!
Visu laiku domas riņķoja ap Saules situāciju. Vājš mierinājums-bet visi bērni izaug. Ir jāiziet cauri posmam, kad Tu pilnīgi nesagatavots tiec iemests 'aukstā ūdenī' un tad jau vēlāk viss būs paveicams (naivi ceru). Vismaz es sava bērna vēlmes +/- tagad varu noteikt, zinu, kurš algoritms jāpielieto-ar jaundzimušo ir apjukums.
Manējā naktī 2-3x ēd, kā dzirdu, ka sāk knosīties, ņemu gultā barot, lai vēl īsti nepamostas, tad paēďušu un aizmigušu var likt atpakaļ gulēt. Ja pamostās, vislabāk ir 'pieslēgt' tēti-tėta rokām ir cits spēks. Šonakt pat neaizmiga, tētis papaijāja 10minūtes un mazā čuč. Man būtu jāceļas un jāšūpina viņa uz lielās bumbas. Brīvdienās pat parāva maza greizsirdība-tētim viņa smaidīs ,smiesies, teiks savu "ahu" maigā balstiņā, man-ja tētis blakus, mamma bez maz neeksistē.
Es guļu, bet, protams, tās nav 8h , kas bija pirms mazās piedzimšanas. Miegs ir saraustīts, virspusējs un daudz tizlu sapņu. Šāds miegs neveldzē. Kas man vēl ir svarīgi, pagulēt dažas stundiņas vakarā/naktī, uz rītu (kas man skaitas pēc 3am), esmu uz vakts, miegs kļūst trausls. Tāpēc bērnu gulēt nelieku es, dažreiz pat nedzirdu, kā un kad viņi abi aizmieg.
Pa dienu ....nav 2 vienādu dienu. Bet vakariņas es paspēju uztaisīt vienmēr. Bērns ir prioritāte, ja viņai nav manas uzmanības, sāks čīkstēt, nokavēšu-bļaus. Ai, nu mammas jau zina, kā tas notiek.
Gribētos divatā kaut vakariņās aiziet, bet mums pilnīgi nav kam bērnu atstāt.