Grūtnieču BEZTĒMA

Liels paldies jums! :)

Es vakar biju uz pakaļas, kad ieraudzīju avent elektrisko piena pumpi pa 500+ euro. :-D Savu darbu visticamāk veic perfekti, bet nuuuuuu.. diezgan sālīti.
Man arī interesē māmiņu viedoklis, kurām jau ir kāda saprašana par pienu, atslaukšanu un pumpjiem. Redzēju, ka ir arī lētāki elektriskie ap 100 euro.

daydreamer es jau ar trešo bērnu lietoju Medela Harmony manuālo pumpi. Šķiet ērts, nesāpīgi un ātri var tikt pie piena un tiešām kalpo labi, jo neesmu neko jaunu pirkusi :)

Un tiešām neredzu jēgu maksāt par elektrisko, jo manuāli pumpējot tās 15 minūtes roka nenokritīs :)

Nu varbūt LV Avent elektriskais maksā ap 500€, bet cenas ir uzpustas. Netā var atrast ~200-300€.
Man ir Avent manualais pumpis, maksāja 37€, bet esmu slinka uz pumpesanu. Vieglāk pielikt mazo, lai ņemas. Un pumpejot tas piena tik rodas... Ja kkur jādodas, tad ņemšu līdzi pudelīti ar savu pienu, negribas ārpus mājas zidit.
Elektrisko neesmu mēģinājusi. Tikai dažus dzirdējusi, lētākie rūc kā padomju ledusskapji!

Madonna, LV ārsti saka, ka 12. dienā var griezt nadziņus, bet bebim jau sākumā bija vilkača nagi, bet tie noplīsa pamazām, man negribas cimdiņus, jo bebītim patīk ņemt mutē kulaciņus, un fizio arī iesaka cimdus nevilkt (t) Turklāt man 40minūtēs cimdini slapji no zelēšanas paliek, tā jau speciāli sevi neskrāpē, tikai tad, kad mēģinu pupoties.

Šodien bebītim dzimšanas apliecību izņemsim, smejos un saku vīram, ka vēl izdomāšu citu vārdu bērnam :D :D

Man bija Avent rokas pumpis, jaunu ar visu čeku pa taisno no izplatītājiem pirku pa 22 eiro.

Par jostu nu nezinu man jau 40 nedēļa, 02.08 noliktais termiņš.. Un jostu neesmu pirkusi tikai viens cilvēks uzstāja lai es pērkot jostu ka tad nebūšot striju.. Nu nezinu es nenopirku un visu grūtniecību staigāju ka zirgs līdz septitajam mēnesim vispār pat uz autobusu gadījās paskriet.. Striju it kā nav.. Mammai divi bērni un viņa pat nezina kas ir strijas tā kā cerams ka tas iedzimts.... :-D mugurā arī sāp ik pa laikam sēžot piemēram ilgstoši viena pozīcija neatbalstoties pret atzveltni ar muguru..

Akhhh un jau svētdien termiņš, bet par to ka bebis līdis ārā ne miņas... Vienīgi ik pa laikam savelk muguru vai vēderu nu tā laikam treniņkontrakcijas... Tīru māju vīram vakariņas taisu eju staigaties un jūtos lieliski.. It kā jau labi ka tā es domāju ka pēdējā mēnesī miršu nost cik grūtibūs .. Kaut gan es arī biju cerējusi ka uz šo brīdi es jau auklesu savu mazuli.... :-P

Lilii, piedod, ka 100. reizi ganjau jautā šo tev :D, kur tieši var no izplatītājiem iegādāties produkciju, un kur var cenas redzēt, jebšu jāzvana un cenas jājautā?

Nu jā, khkh, katrā valstī savi standarti;-)
Šodien bijām pie pediatra, nu vaks kkads. Nav pat ratiņu braucamās daļas, tikai kāpnes metrus 20. Un es nerunāju par Latviju :-/ vakar un šodien bebiti nomerija par 5 cm īsāku kā piedzimstot, vareni :-D labi, ka vismaz svars tādā amplitūda nevarie....

Man ir "Medela" manuālais pumpītis, 23€ , kad bija pilnas krūtis, visu superīgi varēju izslaukt. Māsai tāds pats, viņai arī patīk.

Jūs te runājāt par barošanu, es padalīšos ar savu pieredzi..
Varbūt noderēs gan khkh, gan vēl kādai...

Man bija plānotais ķeizars (bebis apzinīgi bija ieriktējies ar dupsi uz leju).
Pirmajā dienā mazā lielākoties gulēja, uz vakarpusi pielika pie krūts- kaut ko mēģināja, bet nebija jau ko vēl ēst...
Otrajā dienā laikam jau bija pavairojies pieniņš, bet īsti nesanāca tā ēšana- mazā (vai es) nemācēja paņemt krūti.. Kad māsiņa brutāli iebāza mutītē, tad paņēma, bet arī uz mirkli.. Man pašai nesanāca.
Kaut ko pa dienu ņēmāmies, mēģinājām... Uz nakti mazā baigi sāka raudāt, ēst gribējās, bet klāt netika un nebija īsti ko.. Māsiņa atnaca ar 10ml maisījuma un iedeva... Lai arī mazā ar prieku izēda un aizimiga, es apraudājos..
Ar tagadējo prātu saprotu, ka varēja taču tos ml dot bez pudeles- ar pipetīti vai kā...
Nākošajā rītā piecēlos ar tiešām pilnām krūtīm- domāju, nu tik būs! Bet nu īsit neaizgāja tā lieta.. Neņēma mazā kartīgi. Atnesa tos krūšu uzgaļus, bet tie man neviesa uzticību (sapratu, ka ir ejošie uz apli, ne jauni, no iepakojuma), tādēļ nemēģināju.
Kaut kā cīnījāmies. Mani mierināja, ka ja kas izaugs bērns ar pudeli, ka majās tā lieta aizies,utt
Katrā ziņā es baigi prdzīvoju par to visu.. Jo līdz tam vispār nebiju aizdomajusies, ka ar to man varētu būt kadas problēmas! Vispār nepieļāvu tādu domu! Biju pat uz lekciju pirms tam par krūtsbarošanu, bet, ja godīgi, daudz ko laidu gar ausi, jo likas, ka man jau tā nebūs...

Majas esot mēģināju ar nopirktajiem uzgaļiem- tad tā kā pamazām lieta aizgāja!
Bet ņu pirmais mēnesis pagāja salīdzinosi stresaini- piena mazs, mazā jāsver pirms un pēc ēšanas, svars neauga, pumpas metās, mazā pie krūts psiho, mani tas ar iedragāja.. Es tiešām pārdzīvoju, ka nevaru savu bērnu normāli pabarot!
Kā jau tekura meitene minēja- laikam ar kaut kāda sabiedrības doma, ka mammām taču ir jābaro mazie! Visas to dara un var! Pieliec pie krūts un baro, bērns laimīgs!
Lai gan apkārtējie man vispār neko nepārmeta, es pati jutos slikti...
Pēc vienas trakas dienas, vakarā atslaucot sapratu, ka es pa abām krūtīm varu "salasīt" 40ml.. Tad vīrs teica galavārdu, ka jāiedot maisījums.
Mazā ar pilnu muti izēda un beidzot kārtīgi pagulēja... (Tas par gulešanu domats ne jau, ka man miers, bet dr teica, ka maziem bebīšiem kārtīgs miegs ir svarīgs- lai augtu un attīstītos. Nevis saraustīs, kreņķīgs miegs..)
Nu un tad sākās jauktā barošana. No sākuma krūs, tad papildus piedāvāju maisijumu.
Un laikam jau jāatzīst, ka ar to maisam gals bija vaļā... Vajag ļoti lielu apņemšanos, lai no jauktas barošanas pārietu atpakaļ uz krūtsbarošanu. Bet to noteikti var.
Es pirmās reizes ar baigiem pārmetumiem pret sevi devu pudeli..
Devu krūti, pa vidam atslaucu, bet piens tapat palika arvien mazāk...

Varbūt pat būt gribējies vairāk atbalsts no apkartējie, un dakteres tieši par krūtsbarošanu.
Bet varbūt labi, ka daktere neiedzina vēl lielākos pārmetumos.. Vīrs tik teica, ka ga
Venais, lai bērns paēdis un omulīgs.
Es avukart viņam teicu- ja tu būtu 9mēn iznēsājis bērnu, tad tik mierīgi neaateiktos no barošanas:-D
Man bija visādi putni galvā... Ka pati nedzemdēju, tad gribeju vismaz to emocionālo tuvību barojot...
Cīnījos, cīnījos, bet kad nevarēju pat 5ml atslaukt pa abām, tad izbeidzu,,,
Kaut kadā ziņā noteikti necinījos par visiem 100%.
Jo, lai vai kā (un cik grūti to ir atdzīt), ir kārdinoši, kad saproti, ka pēc pudeles bērns labāk guļ... Ka vari viltk, ko gribi - nav jadomā, lai ērti pabarot... Var pēc saspringtākas dienas iedzert kādu glāzi,,. Nu tads egosisms ieslēdzās, par ko pašai tajā pašā laikā kauns..,
Sanāca tā, ka pirmo mēnsi baroju pati, otro jaukti un trešo jau praktiski ar pudeli...
Un man bija jātiek ar tiem saviem putniem galvā galā, kas joprojām ir..
Bija grūti saņemties aiziet uz bēbīsskoliņu, jo man bija kauns publiski barot ar pudeli, likās, ka padomās, ka slikta mamma,utt

Bet tas, ko es saprotu tagad- kaut tas pirmais pieniņš mazajam tiek! Un tiešAm, galvenais, lai bernsir paēdi, omulīgs, lai var augt un attīstīties!

Tagad manai pecei jau 8mēn, pudele ir ~2x dienā un vēljoprojām viņa pudeli ēd esot man klēpī, ka maziņš bēbis- bet nu man tā gribas to piesaisti;-)

Ta, kā mēs varam izdomat visu ko, bet realitāte var izrādīties pavisam cita! Ir jāpielāgojas bērnam.
Bet, manuprāt, nav ar līdz spēka izsīkumam jācīnas un jabesās!
Ir jājūtas labi un apmierinati gan mammai, gan mazajam- lai var baudīt viens otru, iepazīt, bez lieka stresa un pardzīvojumiem!

Unique lai butu mazak uztraukumu un sevı mierinatu, vismaz man palidzeja- grutniecibas kalendara lasisana. Es lasiju maminu kluba un mammam un tetiem majas lapas. Nav varbut labakais variants, var izveleties kadu, kur plasaka informacija. Bet biezi saskaneja ar rakstito-ka, piemeram, taja un taja nedela var sapet, vılkt un but tadas sajutas. Tada veıda nesaku iedomaties sava galva parak daudz.

Man atkal problema-nevaram atrast Parastu redelu bernu gultinu. Latvija tadu varetu bez problemam atrast. Te tikai supulisi, gultas ar supuli kopa ar piebuvetiem kkada jocigiem neertiem skapisiem, kur var ielikt tikai paris pamperus un nav vnk koka, bet sakrasotas visas krasas. Un darbnica paradot bıldes ar izveleto gultu visi skatas kaa uz brinumu-tas dargi izmaksas, velak pasi nozelosim, ka gulta bez supula. Vai tad berns tiesam ir jasupina visu laiku? :'-( vai tik taa tada turku audzinasana.

Madonna,
Es arī brīnījos, ka manai 1x pie dr izmērot, sanāva mīnusā cm:-P
Bet tas esot tāpēc, ka tikko piedzimstot mēra savādāk (tā kā mērlenti pieglaužot pie ķermenīša- visus izliekumus,utt), bet pēc tam jau "pa taisno";-)

Norah, mazajai patīk braukt ratos un mašīnā arī. Tā ka gan jau supinasana ir opcija, lai bērnu iemidzinātu.

Nu turku bernu audzinasana no latviesu atskiras un to jutisu vel tik nakotne, kad saksies gan jau padomi. Kaut vai bernu apraudzisana uzreiz baram radinieku slimnica un raudzibas majas mani dzen viegla izmisuma. Jacer, ka tik traki nebus kaa sava hormonu parbaztaja galva iedomajos. 8-)

Kā jau tekura meitene minēja- laikam ar kaut kāda sabiedrības doma, ka mammām taču ir jābaro mazie! Visas to dara un var!

Man apkārt tieši pretēji - visu laiku tikai dzirdu, ka nesanāk nekas prātīgs ar barošanu. :) Zinu tikai 1!!! mammu, kurai ar barošanu problēmu nav un bērnam tagad gads, vēl baro.

Esmu jau agrāk bēbīštēmā rakstījusi savu pieredzi ar krūtsbarošanu, bet šajā tēmā arī vēlos padalīties: jau kopš dēla dzimšanas ļoti nomocījos ar barošanu.Viņš piedzima ar īsu zemmēles saitīti, to viņam iegrieza tikai dzīves 3.dienā, līdz tam mani krūšu gali tika nozelēti līdz asinīm.Un ēst viņš gribēja ļoti.Tās bija tādas ellīgas mokas!Bērna 2 nedēļu vecumā man bija piena krīze.Ar pumpīti labi ja 40 ml sanāca.Man radās sastrēgums, bija 39 grādi temp., bija ļoti slikti.Tika izmēģināti arī silikona krūšu uzgaļi, bet tos vispār neakceptēja..Nekas nelīdzēja, ar iegūto pienu nepietika, bērns nenormāli raudāja, neizturējām un nopirkām piena maisījumu.Tā nu es pusotru mēnesi piebaroju ar maisījumu, bet vispirms devu savu krūti.2 mēnešu vecumā es jau varēju noņemt nost maisījumu un pabarot tikai ar savu pienu.Es sev smadzenēs iekodēju, ka man ir ļoti daudz piena, iedomājos to līstam un tas strādāja!Svara pieaugums turējās līmenī, bet neteiksim, ka varēja salīdzināt ar maisījuma laika svara pieaugumu.Tā nu cīnījāmies līdz 4, 5 mēnešos uzsākām piebarošanu, viņš man ļoti labi ēda visu, ko devu un tā nu mēs izturējām līdz gada vecumam.Pēc tam viņš no krūts atteicās, sāka tik muļļāties.Pieļauju, ka tur bija niecīgs daudzums un viņam patika labāk ''īstais'' ēdiens.Līdz pusotram gadam devu maisījumu no 1 gada vecuma, kas ir.Pēc laika atteicās arī no tā.
Ko es darītu ar otro bērnu: uz slimnīcu ņemtu sosku līdzi;ja zemmēles saitīte būtu īsa, liktu to iegriezt uzreiz, lai nečakarētu krūšgalus.
iegādātos citu pumpīti (man bija aizlienēts avent)

p.s. esmu slinka pa nakti taisīt pudeles, man labāk patika iedot krūti un gulēt tālāk(protams, jāskatās, lai krūts nav virsū bērna degunam), jo mans vispār bija negulētājs, šausmīgā miega badā biju: dēlu ļoti mocīja kolikas līdz 4 mēnešu vecumam.

Oj, kā es saprotu sidzi! Es arī biju izmisumā un man diemžēl apkārtējie diez ko situāciju neatviegloja, jo visiem bija uzskats, ka nu kā es tagad te nevaru pielikt bērnu pie krūts?... Kas par muļķībām, ka piens samazinās?... Utt. Tas dzina vēl lielākā izmisumā - spiediens un kompleksi par to, ka nesanāk kaut kas tik "elementàrs"... Nu pacinījos, pacīnījos, bet tad tik tiešām ieslēdzās tas egoisms - un sagribējās beidzot sevi aizsargāt un sajusties kā cilvēkam, nevis kā piena govij ar portatīvo pumpi visur līdzi... :-/