Nu, mums ar vīru ir ļoti, ļoti tuvas un brīnišķīgas attiecības, bet es pati kaut kā īpaši negribu, lai viņš būtu dzemdībās. Tāpat kad piedzemdēšu ņemsim ģimenes palātu (ja būs brīva, cerams) un pavadīsim laiku tikai kopā un ar mazo, bet pašās dzemdībās..nu es neticu, ka viņš kaut kā fiziski spēs mazināt manas sāpes. Emocionāli es tāpat zinu, ka viņš būs ar mani kopā, kā vienmēr, tāpēc nedomāju, ka man gribas, lai viņš piedalās. Kopā iesim tikai uz pāru lekciju par tēva lomu ģimenē, kuras tagad drīzumā sāksies RDZN. Sagatavošanās kursiem īsti neredzu jēgu, jo daudz, daudz, tiešām DAUDZ lasu par grūtniecību, sākot no grāmatām beidzot ar kvalitatīviem žurnāliem, eju uz peldēšanu, vingroju, eju pastaigās. Vienīgais par ko uztraucos, ka gribu iemācīties pareizi elpot, bet tam vēl laiks. Bet vispār katrai ir savs un tas ir pareizi. Cita grib vīru klāt, tad tā arī vajag darīt, ja tas var atvieglot un nomierināt. Arī kursi jāizvēlas, manuprāt, katrai tādi, kuros redz lietderību, tad arī jebkurā gadījumā būs vērts :) Mazajam nekas par sliktu no jaunām zināšanām mammai nevar nākt :)
Man šobrīd nomoka tikai viena problēma. Eju pastaigā un jau pēc aptuveni 10 min man spēcīgi iedur sānā, trakāk nekā skolas gados, kad skrējām krosus. Nepatīkami, asi. Nav bieži, bet tikai staigājot. Domāju, ka speciāli pārbaudīties neskriešu, jo nākamnedēļ jau USG vizīte, tad arī aprunāšos ar ārstu, bet nu..patīkami nav. Draudzenes saka, ka bēbis mož ne tā iegulies...