Grūtnieču BEZTĒMA

Meitenes, paldies visām par sveicieniem (l)
Saņēmos beidzot uzrakstīt savu dzemdību stāstu. Ieliku arī jaunizveidotajā diskusijā - apkopojam dzemdību stāstus.
Brīdinu, ka mans stāsts nav no vieglākajiem.
Viss sākās manas dakteres noliktajā datumā - 17.janvārī. No rīta nogāja gļotu korķis. Tā nu visu dienu knosījos pa māju un gaidīju, kad sāksies sāpītes. Vīrs arī atlika visus darbus un dzīvojās ar mani pa māju gadījumā "ja būs jābrauc". Protams, es jau viņam teicu lai droši dodas savās gaitās jo atbraukt no darba paspēs vēl 10x pirms mums uz slimnīcu būs jādodas, bet nu tomēr viņš izdomāja palikt. Tā nu visu dienu dzīvojos pa māju, dažreiz kaut kā mazleit vilka vēderu, bet tās noteikti nebija kontrakcijas. Gaidīju brīdi, kad nu sāksies. Sazinājos ar savu dakteri - viņa saka, lai jau braucu uz slimnīcu, bet es neaizbraucu jo likās daudz par ātru un pareizi darīju.
Aizgājām ap 00.00 gulēt un tad sākās īstās sāpes, sākumā mazliet vieglas un neregulāras, pēc tam jau stiprākas un ar noteiktākiem laika intervāliem, lai gan tos intervālus tiešām bija grūti skaitīt. Bija apmēram 1 minūti (dažreiz mazāk) sāpes ik pēc 5-7 minūtēm. Tā nu pacietīgi elpoju, skaitīju kontrakcijas un centos iemigt, bet tā kā viņas jau bija diez gan stipras, gandrīz nesanāca pagulēt. Vienā brīdī jūtu, ka ieslīdu miegā un te pēkšņi tāds kā tikšķis (pārplīst mazs balons ) jūtu, ka nogāja ūdeņi. Sāk tecēt daudz.... un es mļķe salikusi somā visas mantas un nonesusi uz mašīnu nonesu arī pamperbikses.. tā nu ar parastajām paketēm centos kaut ko savākt. Nu gan modināju vīru, lai pamazām dodamies uz slimnīcu. Bija plkst 05.30 apmēram, kur ierados Jūrmalas dzemdību nodaļā. Tur mani apskata.. uzdod visus tos stulbos jautājumus, kas jau viss mātes pasē rakstīts. Dežūrdaktere saka - jums atvērums 1 cm. Es domāju - kooo?? nopietni?? tikai 1cm?? un tā jau sāp?? Aizsūta mūs uz ģimenes palātu ar tekstu ka pēc pāris h nāks mani pārbaudīt, kā viss progresē. Tā es turpinu ik pa brīdim skaitīt kontrakcijas, gulēt gultā un elpot. Nezinu kāpēc man negribējās staigāt visur kur apkārt un iet dušā. Pēc pāris h atnāk dakteris, laikam ap 08.00. skatās 3-4 cm atvērums, bet man jau tā sāp. Domāju..bāc.. man vēl 6cm jāizvelk un vēl jāpiedzemdē, vajadzēs spēku paņēmu EA. Pārvada mani uz dzemdību zāli un uzlika uz tonīšiem. Mazā jutās labi un man arī svētlaime- nekas nesāp. Pat ēst sagribējās. Tā nu es tur guļu, mani visu laiku pieskata vecmāte. Ik pēc pusstundas/stundas skatās progresu. Liekas, ka arī lika stimulēt,bet katrā ziņā par to man neko neteica. Ap 12.00 bija 7-8 cm atvērums. Tā nu es nopriecājos, ka viss iet uz priekšu. Vecmāte gan saka, ka nākamo devu man nedos jo vajag lai es pie dzemdībām jūtu kontrakcijas. Ok.. viss kārtībā. Paiet vēl kāds laiks, vecmāte man paziņo, ka nekas neiet uz priekšu. Dzemdes kakla viena puse neverās vaļā un mazā neslīd iekšā iegurnī. Es tur locos visādi pēc viņas ieteikumiem, sēžu uz krēsla, visādās pozās. Atnāk vēl divas vecmātes pēta mani - ir jau 15.00 un viņas saka, ka nekas vēl joprojām nav gājis uz priekšu. Pa to laiku es jau vismaz stundu pilnā apmērā jūtu kontrakcijas, mēģinu elpot un ieņemt pareizās pozas, lai vērtos dzemdes kakls, bet sāp tik nežēlīgi ik pēc 1-2 min un nepaspēju pat atelpoties. Un tad vecmātes saka, ka "es nebūšu dzemdētāja" un liek man parakstīt papīrus uz ķeizaru. Manu vīru aizsūta uz palātu, lai mani gaida tur. Man domas galvā šaudās - no vienas puses es priecājos ka beidzot man tur visu atsāpinās, jo likās ka tiešām vairs neizturēšu daudz kontrakcijas, no otras puses - ķeizars?? kāds ķeizars? Es pat ne minūti par to nebiju nekad iedomājusies, ka man tādu varētu taisīt!!! Esmu jau uz operāciju galda un slēdzos ārā, lai gan narkoze protams nav pilnā. Cenšos turēties lai ieraudzītu meitiņu, kad viņu izņems no punča. Tomēr atslēdzos uz sekundi un tad dzirdu mazo brēkulīti un tad man viņu iedod nobučot un aizved pie tēta. Mani atved atpakaļ uz palātu un tur mani jau sagaida vīrs ar meitiņu un krūtīm. Tas bija laikam manas dzīves mīļākais, skaistākais mirklis ko redzēju.
Tagad jau pagājušas 9 dienas un sāku jau justies kā cilvēks, bet pirmās dienas bija ļoti smagas. Grūti bija no gultas piecelties, mazo pabarot un saņemties spēkus. Vēl cīnos ar krūtsbarošanu, jo piens "atnāk lēni" un ne tik cik vajadzētu.

Keita
Apsveicu ar mazuli!
Tavu dzemdību beigas no tās vietas, kad atvērums 7-8cm, identiskas manējām, nobrīnījos kā var tik vienādi būt :-O

Keita, uhhh, izklausās, ka tiešām nav viegli gājis .. pēc šīm dzemdībām un citu stāstiem saprotu, cik patiesībā ļoti liela nozīme ir vecmātei un saku paldies dieviņam, ka man tā noveicās (l)
Mēs ar cīnamies ar barošanu, baroju ar pudelīti, atslaucot savu pieniņu, bet tas viss process ir tik ilgs un nogurdinošs .. paralēli cenšos tomēr likt pie krūts un joprojām ceru, ka mums tā lieta aizies (t)

Pret toksikozi (nelabumiem) man palīdzēja olbaltumvielas. Jo, kā izrādās, toksikoze visbiežāk ir dēļ tā, ka aknas nesaņem pietiekami olbaltumvielas. Pamainīju ēdienkarti, dienā uzņēmu apmēram 50g olbaltumvielu un viss! Piemēram, proteīna jogurtu (tas tagad ir visur) un nedaudz garneļu. Vai olas. Tas perfekti palīdzēja. Varēju neuztraukties... 8-)
Bet vsp manā skatījumā- vairums tie niķi un stiķi ir galvā. Un tas, ka nakts laikā kkur dzen savu vīrieti man vsp liekās sviests un tādas nesadzirdētās sievietes atriebība. :-D

Soho - jā, interesanti ka var būt tik līdzīgi. Es labprāt palasītu tavu. Tu iemeti savu stāstu dzemdību stāstu sadaļā?
Persephon- man ar tevi identiska situācija. Arī cīnos ar piena daudzumu un atslaucu savu pienu + dodu maisījumu un ceru pāriet tikai uz krūts barošanu. Man gan mazā peka negrib ņemt vienu krūti - viņai tas krūtsgals nepatīk :-/ nav tik izvērsts uz āru

Ja runājam par svara pieaugumu, brīnos, ka lullaby ārste 3kg mēneša laikā uzskata par daudz. Tās ārstes kaut kādas paranoiķes.

Nav jau tā, ka teiktu, ka +3kg mēneša laikā ir par daudz, bet gan, ka konkrēti mans svara pieaugums šķiet par strauju (un tas netika secināts tikai no viena mēneša 3 kg pieauguma bet no svara izmaiņām visā grūtniecības laikā). Uzticos savas dakteres viedoklim un man šķiet tikai normāli, ka ārsts seko līdzi svara pieaugumam. Protams, ja daktere mani lamātu par svara pieaugumu vai ieteiktu, manuprāt, neadekvātas diētas, tas man neliktos ok.
Šobrīd man rit 35. nedēļa un svars ir +14 kg, daktere nesaka, ka tas būtu par daudz, pati arī nejūtos pārmērīgi smaga. :)

Ah,šonedēļ iesoļoju 25.nedēļā un cīnos ar nevaldāmu,neapmierināmu izsalkumu. Lai gan tikko pilnvērtīgi ēsts, liekas,ka tāpat zirgu varētu apēst. Ko darīt? Pa nakti arī moka izsalkums. Nevar tak arī nonstopā ēst... :-/ Psiholoğiski ēst negribas, bet vēders tāāā prasa!

cacaō, pati šobrīd arī cenšos rast atbildi uz Tavu jautājumu. Puncis pilns, taču tāpat sajūta, ka varētu ēst un ēst. :-/
Iesoļojam 37. nedēļā. (l) Nevaram mazo sagaidīt.
Pati es esmu saķērusi kaut kādu dikti neforšu kaiti. Aizlikts deguns, šausmīgas iesnas, temperatūra un sajūta, ka kaulus šausmīgi lauž. Jau lietoju visādus vitamīnus un cenšos izmantot dabīgos līdzekļus, piemēram, citronus, tējas un dažādas ziedes, cik vien varu, taču nekas no tā nelīdz. Varbūt jums ir kādi labi ieteikumi, kā stiprināt imunitāti un cīnīties pret vīrusiem?

Nu, mūsu gadījumā, laikam pret vīrusiem cīnīties labāk ar dabas līdzekļiem! Dzer daudz upeņu, dzērveņu tējas, medu ar ķiplociņu. Veseļojies! :)
Par apetīti... man tagad 28. nedēļa un kuņģis diezgan nospiests, bieži dedzina, taču arī apetīte paliela! Mēģinu apēst pamatēdienu un pēc tam kādus augļus.
Jēēēē, šonedēļ pēdējā darba nedēļa un piektdiena jau brīva!! Lai dzīvo dekrētā iešana!! (l)(l):-D
Piektdien jānodod analīzes un jābrauc uz Dzemdību namu poti vēderā taisīt... Bail biki.

Persephon, nepadodies un noteikti aizies! Mana meitiņa krūti atzina tikai 3mēnešu vecumā, taču atzina:) Atslaukšanu atceros ar šausmām vēl aizvien.

Keita13 Kas par poti veederaa..? :-O
.
Pati pagasnedeelj sanjeemu 2 potes uzreiz, gan pret garo klepu, gan pret to saauksteesanos- flu vaccine. Un otraa dienaa jau jutos kaa suuds.. Punjki, klepus, kakls suursteeja un taa jau ceturto dienu. (t)
Man liidz dekreetam nepilnas divas nedeeljas.
Keita13, ko jau esi sapirkusi bebiitei? :-)
.
Ahh un epetiite man arii kaa zirgam. :D Draugam jau smeejos, ka paliksu resna shitaa eedot. :-D:-D:-DKaut figuuraa nekas nav izmainiijies tik puncuks aug.

Model, man ir rēzus negatīvā asins grupa, vīram pozitīva, par cik otrā grūtniecība, jāsaņem imūnglobulīna pote. Cerams, ka tas nebūs sāpīgi, kkā īpaši neuzrunā - pote vēderā (s)
A par lietiņām bēbītei, es nenoturējos un nopirku rozā cepurīti ar lapsiņām un maigi rozā bikšeles ar eglītēm un zaķīšiem (l)(l) Nu, vienkārši nevarēju paiet garām!! :-D Bet tā, lielā pirkšanās vēl priekšā, gaidu dekrētu, tad.
Un, ko Tu, Model, esi jau iegādājusies? (l)

Keita13
Esmu sapirkusi daudzko no dreebiiteem- kleitinjas zekites,bodijus, dazus smukus komplektinjus, galvas lentas taas.(l) un tt. Tapat veel japiepeerk raapuliisi un veel sis tas.
Nopirkaam arii gultinju, bet veel matracitis jaapiepeerk.
Domaaju menesha beigaas arii ratinjus nopirkt, lai man mieriiga sirds. :D Jau ir noskatiiti kaadus veelos un patiik.

Kādus ratus plānojat pirkt?

Favel
Itkaa noskatiijaam Chicco Duo Urban Plus Travel System ratus. :-|

O, Model, daudz esi sapirkusi! :) Es kaut kā šoreiz novelku, gaidu dekrētu, tad pirkšos! Ar pirmo grūtniecību gan ātri visu sāku pirkt! :-D
Kādu matracīti gultiņai pirksiet? Man tas tagad ir aktuāli, nevaru izlemt, kāds būtu labākais!

Jūs visu jau tik laicīgi :) Man 27. nedēļa, bet apetīte vairs nav tik liela.. nemaz nevaru daudz ieēst, uzreiz sajūta, kā Vinnijam Pūkam, kas apēdis sazin ko :D
es jau 3.nedēļu baudu atvaļinājumu, dekrēts sākas no 20.02. daudz labāk jūtos, ka esmu pa māju, bet mājās arī grūti nosēdēt.. aizgāju uz pāris skaistumkopšanas procedūras un iekšēji sirds murrā no labsajūtas :)
Es pieteicos auto kursiem :D Gribu iziet un nolikt vismaz teoriju līdz mazā būs klāt :) Gribās iet un kaut ko darīt priekš sevis un savam priekam :)
Keita13, man ir tas pats, man pašai ir negatīva asinsgrupa, vīram pozitīva... bet ar dakteri novienojāmies tagad paskatīties tikai antivielas un tad par poti nolemt pēc dzemdībām... es negribu špricēt to visu, nemaz nezinot vai man to tiešām vajag vai nē.. jo kad mazā būs piedzimusi, arī viņai noskaidros asinsgrupu un tad lems ko darīt.. varbūt arī būs rēzus negatīvs, tad pote vispār pa tukšo...
par gultiņām, ko esat nolēmušas pirkt? man ļoti patīk tās Troll un Yappy...
par matracīti noteikti jāņem tāds, kas nav alerģisks... mums pašiem ir kokosa-lateksa un esam ļoti apnierināti. domāju, arī mazuļa gultiņai skatīsimies ko līdzīgu...

Matraciiti pirksu ToysRus veikalaa, domaaju varbuut shaadu vai liidziigu, sis vispaar ir par mazu gultinjai, mums vajag 120x70cm lielu vai 120x69.
http://www.toysrus.co.uk/toys/spring-duo-airflow-system-cot-mattress-120-x-60-cm/0102946

Vējā, paldies par uzmundrinājumu :-)
Skatos, ka rakstat par drēbītēm - es savam mazajam džekiņam ar daudz ko biju sapirkusi, tagad žēl, ka šis tas tā arī paliks neuzvilkts .. bet pirms tam nevarēju atturēties .. un tik tagad, kad mazajam jau gandrīz 3 nedēļas, lēnām sāku vilkt kaut ko pāri galvai .. pirms tam vispār pat iedomāties nevarēju to izdarīt, vilku tikai drēbītes, kas priekšā pogājas :)

Favel, es nopirku camarelo avenger, šādus
Ilgi un daudz domāju par ratiem, mums te visi ar Brio un Emmaljunga braukā, bet es uzreiz zināju, ka 1000+ par ratiem negribu maksāt, neredzu vienkārši jēgu, jo dzīvojam pilsētā, pa mežiem pat mums ir asfaltēti celiņi, jācilā man tie rati nebūs, 3 bērniem arī nav paredzēti :D Cena bija vairāk kā pieklājīga, 2 in 1, 380 eur (Rīgā), pat, ja saplīsīs, nebūs dikti žēl.
No pārējām lietām ir gultiņa (Ikea), daļa drēbītes, kaut kādi sīkumi. Līdz martam gan esmu apņēmusies visu sapirkt, tagad jau jūtos kā valis, martā noteikti vispār kustēties negribēsies :D Pirmais tagad ir dzemdību soma, iesaka uz 33-34 nedēļām būt gatavai, tā ka man ar steigu, ar steigu :)