khkh, es atbraucu naktī uz uzņemšanu. Kāju nevarēju pakustināt vispār, kādā pozā nokrītot kāja palika, tā arī ierados. Sākumā negribēju nekur braukt, bet kad celis turpināja pampt, piekritu braukt, jo izskatījās briesmīgi. Joprojām pārdzīvoju par rentgenu, ko nācās veikt...
Mājās man ir kruķi, bet nu nespēju es ar viņiem. Pirmkārt, grūti sevi nest ar viņiem, jo nejūtos īsti stabili, otrkārt, liekas, ka viss svars noslīd uz punci un man tas nepatīk, nejūtos ērti(s) Tad nu šļūcu tāpat. Bet tagad sāpes mazinās, paliek vieglāk atspiesties :)