Mani sāk sadusmot,ka nemāku uzrakstit komentāru tā,lai nenorauj beigas! Ahhhh!
Khkh
Zinu to mammu,bet neesmu vina!
Lasu te regulāri jau veselu mūžību, bet iekomentēju ļoti,ļoti reti,jo vienkàrši parasti kāds jau paspējis uzrakstīt to,ko domāju, un tad man slinkums speciāli ielogoties,lai uzrakstītu to,kas jau uzrakstīts!
Ar vīru zinājām,ka gribam četrus bērnus, bet kaut ka nebija domats,ka būs tik ātri (mazākajam būs tikai pusotrs gads,kad dzims punčbēbis).. bet ir tā, kà ir un gan jau būs labi! Nu jābūt taču!
Vislielākās bailes gan par to, kā varēšu visu apvienot, savienot un sabīdīt ,kad vīrs būs prom no Lv, Kā sadalīšu uzmanību un panākšu,lai visi jūtas mīlēti,loloti, uzklausīti un piepildīti! Bet nāks laiks,nāks padoms( cerams ),tāpēc mēģinu noskaņoties pozitīvi!