Man 7. nedēļa, trešdien sāksies 8. Līdz šim nekādu baigo sliktumu nav bijis, tik, pa brīdim, tā viegli pašķebina. Savu iecienīto kafiju ar pienu gan vairs nevaru iedzert, no domas vien jau šķebina.
Ehh, pagājušā nedēļa bija murgs! Trešdien man sākās asiņošana, ne pārāk stipra un ar tumši brūniem izdalījumiem. Izsaucu ātros, aizveda uz Gaiļezeru, veica apskati un usg konstatēja, ka bērniņam sirsniņa sitas (l) - bija 130 sitieni, īsti nezinu, cik šajā laikā jābūt. Tā kā iepriekš, apmēram pusotru nedēļu biju nodzīvojusi pamatīgā stresā, un apskates brīdī arī kājas trīcēja, konstatēja, ka augļa ola tonizēta. Palaida mājās un pēc 10 dienām atkārtots usg. Nāk.dienā rādīju to visu savai ārstei un viņas attieksme bija vnk šausmīga, bez maz vai, ko es te stresoju, lai izkrīt līdz tai 12.ned., tā labāk utt. Neviena vārda, ka varētu būt arī labi! Ierakstīja mātes pasē draudošs aborts. :'-( Izrakstīja Utrogestu. Es gan ļoti, ļoti ceru, ka viss tomēr būs kārtībā!