Es loti labi atceros satraukumu, gan uz pirmo ugs, tik loti gribejas, lai viss ir labi!!!
un ari uz otro, kur apstiprinja dzimumu, bet mums bija nu tik loti liela parlieciba, ka bus puika, es nespeju iedomaties, ja tagad man pateiks meitene, ka mes spetu to sagremoit! ne, butu priecigi ari par meiteni, bet tik ilgi jau mes bijam pieradusi pie domas par puiku!! un bijam priecigi, kad apstiprinajas!
no sakuma man patika apjautaties, ka radiem draugiem liekas, kas mums bus!? bet ari, it seviski tagad, nepatik aa, nu man gan gribejas, lai jums ir meitene utt!? wtf!!!
un ar maniem radiem sobrid ir problema ar vardu! mes procesa ik pa laikam padalijamies, kadas mums idejas, lai vini pierod pie kaut ka mazak tipiska!! sobrid, kad esam jau izdomajusi un jau paris menesu bebitis tiek saukts varda, vini sak atklati teikt, ka nu viniem nepatik un nav pierasti un sauks vini vinu savadak!! ????
saprotu, ja butu gruti izrunajams vards un mekletu saisinajumu vai ja butu iesauka radusies utt, bet ne,vienkarsi, sauks savadak!!
vel pienemtu, ka laika gaita, ka bebitis jau te, ka tas ta dabiski izveidojas, bet to man pazinot ta demonstrativi tagad, vispar uzskatu to par loti sliktu audzinasanu un tas man jasaka uz saviem tuvajiem radiem, ieskaitot vecakus!!!
virs saka, lai nekeru kreni un viss bus ok, bet man hormoni ik pa laikam uzsit asini!!
tapat ka pipetaji autobusu pieturas, sobrid jau dabigi nak ara uz viniem sablaut! cik var!!
eh... grutnieciba, tik daudz emociju, ka bus, kad mazulis klat, tad tacu emocijas vel vairak