Pirmajā dienā ir vieglas(kā pastiprināta smērēšanās), otrajā ienīstu visu pasauli,no mājas ārā iet negribu-vis spēcīgākā diena,trešā-aizvien spēcīgas,ceturtā un piektā-neliels stiprums,kas pāraug smērēšanā un vēl pēc 2 dienām esmu brīva(l):-D
Vēl nekad nav bijis tā,ka jau pirmā diena būtu kā lielā kulminācija. Un labi ka tā:-D
Agrāk viss bij tik super forši,ka tā nedēļa pagāja nemanot. Tad sāka parādīties mokošās sāpēs un garastāvokļa maiņa,līdz vienā dienā organisms pieteica streiku:-D kā? agrāk man bij jau sava shēma,pēc kuras varēju precīzi izkaitļot. Ja to nebiju izdarījusi-nekāda problēma!Iepriekšējā vakarā pēc sajūtām varēja noteikt ka rīt sāksies. Savukārt no rīta viss forši,tikai pēc tualetes apmeklējuma "draudzenes pieteicās ciemos" :-D,pietam precīzi sekundi sekundē;-) Taču nu jau 1,5 gadu mokos,jo nezinu kad tās sāksies. Tā lielākā problēma nav datumu nobīdē,ar to viss +/- ok. Lielā dzīves problēma sākas tur,ka es nezinu precīzi kad- var naktī guļot,var veikalā pie kases,var braucot taksī ...:-D dusmojos par to uz sevi(savu organismu),jo visus šos gadus viss notika kā pēc "pulkstens",jau biju pieradusi,visu varēja plānot. :-/
:-D
18
