Kā reiz, tieši par gredzeniem šodien iedomājos. Esmu attiecībās jau ilgu laiku, taču kāzas man nekad nav bijušas "to do" listē. Būs - būs, nebūs - nebūs. Uz to neiespringstu. Brīžiem izbrīna tieši apkārtējo cilvēku spiediens. Kā esmu novērojusi - pēdējā laikā tieši gados jaunu sieviešu vidū. Manu draudzeņu lokā pārsvarā ir pieaugušas sievietes, kurām jau ir sava ģimene, dažām nav, taču ne reizi nav sanācis saskarties ar jautājumu no sērijas "Kad tad tu iestūrēsi laulības ostā?" Taču ja sanāk satikt savas vidusskolas paziņas vai klasesbiedrenes, visas kā viena skumji paraugās uz manu zeltnesi bez gredzena un secina, ka man galīgi neveicas privātajā dzīvē, jo vīra nav, bērnu nav. Brīžiem pat smaids sejā parādās, jo nesaprotu kas tas pa bumu pēdējā laikā tieši 20-24 gadu vecām sievietēm savas draudzenes, kurām vēl nav bērni un vīrs, norakstīt par vecmeitām. Neko nevienam nepārmetu, tik pasmaidu un aizdomājos, jo pirms dažām dienām 21 gadu veca paziņa ieminējās, ka man gan štruntīgi iet, jo nav ne bērnu, ne vīra pie sāniem. Eh, pasaule. :)