DRAUGI

Draugus vai savus vīriešus?

Draugus - draudzenes, draugi, tie kas sastāda kompāniju.

Pārsvarā no laikiem, kad kopā mācījāmies/studējām.

Manas draudzenes ir no skolas laikiem ;) draugu nav.

Man mani divi tuvākie draugi ir jau no ļoti agras bērnības, dzīvojām vienā sētā. Vienu draudzeni satiku mācoties skolā, vēl vienu iepazinu ballītē pirms astoņiem gadiem, draudzējamies joprojām.

Vairāk tādu cilvēku, kurus saucu par draugiem, man nav. Pārējie ir paziņas, kas arī iepazīti skolā, studiju laikā, ballējoties, draugu draugi, ar tiem var vienkārši forši pavadīt laiku.

Principā tiku iemesta citā vidē caur draugu, kur pēctam paliku vienu un tad arī gada laikā iepazinu ļoti daudz paziņas ar kuriem bieži kontaktējos :D

Kaimiņos, vai kaimiņsētā. Skolā, kursā. Labakie nio agras , agras bērnības. Rīgas ielā spēlējām kazaki-razbaoņiki. Tai laikā kad d audzviet vēl visāda caurstaigājamas setas bija, hodiņi dazadi.Sokoals sporta laukuma gajam tautas bumbu spelet. Ziema uz slidotavu.Vēlak disenes, koncerti , kino kopa gajam, uz juramalu braucam. Tad kāza svinejam kopa, tad ar ģimenem drauzdejamies. Nu kaut ka tā.

Ir vēļ ļoti labi sirnīgi paziņas no darba , vai no piemēram draugiem. Kopa patusejam un etc. Bija draugos tada spele Erudīts , un labakie savstarpeji sadraudzējās. :D

Caur skolu, caur ģimeni, universitātē un caur savu vīrieti esmu tikusi pie saviem draugiem.

Un man liekas ka tā speciāli meklējot nemaz draugus nevar atgrast. Nu neiespējami, mākslīģi kaut ka un neisti. Ja būs lemts satiksi sev dzīves ceļa nolemtos draugus. Man kaut ka ta neviļus iznak, ka paši cilveki tiecas... un ja ir savejaos iznak. Es gan ātri un nezēligi atsijāju, man liekos nevajag. Nu tadus ka nav mani.

Visur, kur mācījos, kur strādāju, kur atpūtos, kur izklaidējos utt. Galvenais noteikums - lai tas ir samērā ilgs pasākums, kura laikā var paspēt iepazīties un sadraudzēties.

Bērnudārzā un pirmajā klasē:)

No studiju laikiem un tagad arī no loka, ko vieno kopīga interese :)

Visur, kur mācījos, kur strādāju, kur atpūtos, kur izklaidējos utt. Galvenais noteikums - lai tas ir samērā ilgs pasākums, kura laikā var paspēt iepazīties un sadraudzēties.

Tas pats, kas Neonam. Bet labākie draugi, tomēr no pamatskolas laikiem.

skolā, tusiņos, caur saraksti

Draugus nemeklēju, tie satiek mani paši. Tie ir man apkārtējie cilvēki, darba kolēģi, vīra draugi, paziņas, skolasbiedri utt.

Un man liekas ka tā speciāli meklējot nemaz draugus nevar atgrast. Nu neiespējami, mākslīģi kaut ka un neisti. Ja būs lemts satiksi sev dzīves ceļa nolemtos draugus. Man kaut ka ta neviļus iznak, ka paši cilveki tiecas... un ja ir savejaos iznak. Es gan ātri un nezēligi atsijāju, man liekos nevajag. Nu tadus ka nav mani.

Tieši tā, mākslīgi un ar ''davai iepazīsimies un būsim draugi!'' nekas nesanāks un komunikācija ātri vien nomirs dabīgā nāvē.

Man ir sanācis tā, ka vislabākās draudzības ir iesākušās negaidītās situācijās un dīvainos apstākļos. :D No skolas/studiju laikiem ir palikušas ļoti labas paziņas, ar kurām jauki pavadīt laiku, bet īstu draugu man nav daudz.

Draugi man ir pāris (burtiski pāris - divi puiši) no pamatskolas laikiem, daži no vidusskolas laikiem, no tā paša laika daudzi ir kļuvuši draugi, kas sākumā bija draugu draugi, tagad no augstskolas, darba vietas, taču vairums draugu ir tādu, kurus iepazinu, jo nodarbojāmies ar vienu sporta veidu, satikāmies sacensībās vai vienkārši interesēs pēc izbaudīt treniņus citur braucām ciemos viens pie otra :)