Attiecības. Šaubas.

Pieļauju, ka atkarīgs no šaubu iemesliem :)

pašreizējās attiecības uzsāku, jo puisis bija neatlaidīgs, visu laiku aplidoja. sākumā domāju, nu pabūšu nedaudz kopā, pēc tam izšķiršos. nu tā jau kopā esam 7 gadus.

Man arī bija šaubas, jo nebiju droša, ka būšu viņam kas vairāk par kārtējo gultā iedabūto meiteni...bet nu jau kādus 3gadus esam kopā ;)

Sākumā arī bija šaubas, gandrīz jau pametu, taureņi īpaši nelidoja, nebija nekādu īpašu sajūtu, bet ar laiku iemīlējos, puisis sevi pierādīja un esam pašlaik 2 gadus kopā.

Es uzsāku ar šaubām, jo neticēju, ka mums var sanākt kas nopietns, tieši drauga attieksmes dēļ. Viņš likās un arī bija tajā laikā nenopietns, ļoti bieži mainīja meitenes un bija tāds sliktais puisis :-D Man joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ tomēr turpinājām tikties un ātri vien sapratu, ka viņš ir pavisam savādāks. Esam kopā 4 gadus un es priecājos, ka paklausīju savai iekšējai balsij un tās šaubas pārvarēju(l)(l)

Sākumā bija šaubas, jo pavisam nesen biju šķīrusies no iepriekšējā puiša ar kuru bijām kopā 7 gadus.
Labi, ka tagadējais draugs bija uzstājīgs.. tagad esam laimīgi kopā :)

Pieļauju, ka atkarīgs no šaubu iemesliem

+1

Šoreiz šaubu iemesls ir jūtas.

Līdzīgi kā mistalee gadijumā

meow, nu... Iekšēji nejūti kā varētu izvērsties? Kas tieši tev liek šaubīties?

Šaubījos par to, vai tur kaut kas sanāks, vai patikšu viņam, šķita, ka esmu tāda meitene ar kuru var tikai brīvdienās pabučoties(brīvdienās brauca uz pilsētu, kur es dzīvoju, tā nu sanāca, ka pirmās trīs nedēļas brīvdienas tikai bučojāmies, bet darba dienās nesarakstījāmies, pat nevienā sociālajā tīklā nebijām viens otram), bet nu esam pusotru gadu kopā. :)

Bija šaubas, jo viņš ārēji man izlikās pavisam citādāks. Tāds drusku lecīgs huligāns, no draugiem biju arī dzirdējusi par visai iespaidīgu viņa attiecību vēsturi, par visādiem ne visai pozitīviem starpgadījumiem. Kaut kas tik un tā viņā mani piesaistīja un viņa neatlaidība izgaisināja arī šaubas.

Beidzās tā, ka apprecējāmies, izšķīrāmies un nu atkal esam precēti. Visu laiku esam kaut kādā procesā :-D

Bija šaubos, jo principā sāku tikties ar savu labāko draugu uz to mirkli. Likās, ka nebūs nopietnu attiecību ar viņu, jo nevarēju uztvert viņu vairāk kā par vienkārši foršu draugu.. negribēju arī veidot attiecības, jo domāju, ka, ja drīzumā izšķirsimies, tad arī labākā drauga vairs nebūs, bet nu jau pusotru gadu esam kopā, dzīvojam kopā un viss labi :-)

Kad sākumā iepazināmies, man prātā vēl bija cits puisis, tāpēc viņu uztvēru diezgan nenopietni, likās, ka mums nav nekā kopīga, viņš nav mans tips, neinteresē, utt. Drīz vien es pārstāju ar viņu komunicēt, bet viņš nepadevās, turpināja man rakstīt, ik pa reizei uzrakstīja arī pēc vairākiem mēnešiem. Vienā tādā reizē nodomāju, kāpēc gan viņš vēljoprojām cenšas un atbildēju viņam... Sākās sarunas, es viņu pa īstam iepazinu un domāju, kāpēc iepriekš biju tāda muļķe, jo patiesībā mums ir ļoti daudz kas kopīgs un esam ļoti tuvi. Man liekas, ka sākumā man bija pat kaut kas vairāk par vienkāršām šaubām, es vispār neiedomājos, ka mums jebkad kas sanāktu. :D

Mēs iepazināmies kā vieglprātīgi padsmitnieki, kuri tieši tobrīd mēdza mainīt draugus un draudzenes kā zeķes :D Sākumā laikam nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku. Bet, iepazīstot viens otru, atklājām, ka esam krietni citādāki, nekā sākumā viens otru bijām iedomājušies.

Iepazināmies kad es biju attiecībās ar citu puisi. Kad izšķīros, neregulāri tikāmies apmēram 3-4gadus - kino, izbraukumi, koncerti utt Pa vidu tika veidotas citas attiecības.
Tad atkal satikāmies, man, protams, bija sava veida šaubas, balstoties uz iepriekšējo - uztvēru viņu kā vieglu izklaidi! Bet viņš sevi pierādīja! (s)

Viņš bija pilnīgi citādāks, kā puiši, ar ko tikos iepriekš. Nopietnāks, savam vecumam ļoti pieaudzis un jau gana daudz dzīvē sasniedzis. Man šķita ka neesmu viņam piemērota, bet viņam (kā viņš atklāja pēc vairāk kā gada kopābūšanas) tieši otrādi - beidzot bija atradis to, ko meklējis un to sapratis jau tad, kad vēl attiecības pat nemēģinājām veidot! (l)

Šobrīd plānojam savas kāzas! (l)

Puisis intreseja tikai ka draugs un kopa labi pavadit laiku. Zinaju ka gribes nopietnas attiecibas, lidz pedejam bridim domaju teikt nee, bet pateicu ja attiecibam un atri radas jutas tagad jau 5ci gadi kopa, domajam tagad par gimeni.

Attiecības sākas ar lielām šaubām, jo likās ka puisis nepatīk pēc izskata, plus pirmā domā bija kur tādu kretīnu varēju atrast :D Nākošajā nedēļa man piekdien nebija ko darīt kojās tāpēc rupji sakot uzprasījos uz otro randiņu :D Tad pēc pavadītām brīvdienām kopa mes iepazinām viens otru tuvāk (bez seksa viss notika) un vienkārši parādījās rozā brilles un tā jau 4gadus nekrīt nost :D Puisis vairāk neliekas kretīns, bet gan gādīgs un ļooooooti mīļš :) Pat pa visu šo laiku tikai 2reizes sastridējāmies ar paaugstinātām balsīm pārējo laiku mēs visu mierīgi protam izrunāt :)

Beidzās viss ar kāzām.. :D

Bet vispār nevajag to uztvert kā pamudinājumu mesties iekšā attiecībās, par kurām šaubies. Jo man ir pagātnē vēl vairāki vīrieši, par kuriem esmu šaubījusies (man tāds raksturs, ka par visu vienmēr šaubos), bet no tā nekas labs nav sanācis :D

Labākais padoms, ko varu dot - skaties uz puiša darbiem, nevis klausies vārdos. Tur parasti arī atklājas personība un nodomi ;-)

Elizabete. +++