Ja darba intervijā..

Ui, mani šis jautājums vienmēr ir uzjautrinājis. Ja es domātu, ka nederu tam darbam, es tak nepieteiktos. :D
Kā jau meitenes minēja, man arī piemīt pedantiskums, augstas prasības pret sevi, līdz ar to arī pret cilvēkiem, kuri strādā kopā ar mani.
Sākumā varbūt kādam mans ieskriešanās ceļš var likties lēns, bet, kad +/- visu esmu apguvusi, esmu visur. :D (Tas vairāk kā brīdinājums, manuprāt, es neieskrienos lēni, bet nekad nevar zināt, kas jauns būs jāapgūst).
Vēl es minu, ka neesmu klaču bāba. Tā, protams, nav slikta īpašība, bet es tiešām kolēģus diezgan nodalu no savas privātās dzīves. Pieminu, ka tas gan man nevienā kolektīvā nav traucējis, ar visiem kolēģiem ir bijušas labas, neitrālas attiecības, iejusties arī viegli. Es uzklausu, bet neklačojos tālāk, kā arī vnk neizpaužu pārāk daudz informāciju par sevi, vai arī man vienai zināmu informāciju.

Ir bijušas darba intervijas, kur nosaucu ciparu, bet man pasaka, ka plāno maksāt vairāk nekā es nosaucu. Beigās maksā arī.

lielākā daļa darba devēju tomēr arī negrib dzirdēt maģiskus ciparus ko jaunās meitenes sadomājas ka pelnīs

muļķības.

Ir bijušas darba intervijas, kur nosaucu ciparu, bet man pasaka, ka plāno maksāt vairāk nekā es nosaucu. Beigās maksā arī.

Tad Tev ir paveicies ar DD. Nesen te bija diskusija (laikam par feminismu), kur meitenes stāstīja savu pieredzi, nosaucot vēlamo ciparu, kaut gan DD bija plānojis maksāt vairāk, bet maksājis tik, cik nosauca. Nezinu, es to par īsti godprātīgu rīcību neuzskatu.

Skaidrs, ka godprātīgs DD maksās tik, cik plāno. Negodprātīgs, ja dzirdēs no kandidāta, viņaprāt, lielu summu (un kas nu kuram ir liels), vienkārši ņems to, kas paprasīs mazāk. Visu nosaka DD, kā negrozi

Ā, par algām. Es biju nosaukusi augstāku ciparu, kā reālo. Viņi ilgi domāja un pēc kāda laika tomēr man piezvanīja un piedāvāja, vai es esmu gatava strādāt par mazāku ciparu.
Tā kā, ja Tu iepatiksies, bet cipars būs pa augstu, viņi tāpat piezvanīs.

Lancaster, es vienkārši vienu brīdi strādāju atlases uzņēmumā, un tur visi tik par to smējās kā tieši jaunieši sevi novērtē pēc skolas kā karaļus un karalienes :D

Tā kā, ja Tu iepatiksies, bet cipars būs pa augstu, viņi tāpat piezvanīs

Jē, un rezultātā Tu tāpat strādāsi ne par to skaitli, ar kādu sevi novērtēji, bet par piedāvāto. Līdz ar to uzskatu, ka šis jautājums ir saknē nepareizs.

Man arī algas jautājums totāli riebjas. Pateikšu par daudz, padomās, ka nebūtu gatava strādāt par mazāku summu. Pateikšu par maz, maksās mazāk, kā viņi bija plānojuši.
Esmu par atalgojuma norādīšanu jau sludinājumā, nevis šito cik gribi/cik došu spēlēšanos.

Nu, vai arī atteiksies, kā manā gadījumā.
Protams, būtu daudz vieglāk, ja jau sludinājumā minētu aptuveno algu, nebūtu jātērē laiks un jāčakarē smadzenes.
Bet es jau pārrunās sapratu, ka esmu nosaukusi augstāku ciparu, tāpēc no vienas puses biju patīkami pārsteigta, kad man piezvanīja.

jocīgi, ka Latvijā cilvēkiem grūti sevi novērtēt naudas izteiksmē.

Latvijā jau nenotiek informatīva aptauja, bet gan totala topošā darbinieka terors, ja pateiksi pa daudz čau ja pa maz tad līdz mūža galam strādāsi par savu nosaukto ciparu :-D

Nu, tieši tā.. Norādītu, un pieteiktos reāli ieinteresētie cilvēki. Gan pašiem HR departamentā mazāk darba, gan mazāk cilvēku laika iztērēts.

Latvijā jau nenotiek informatīva aptauja, bet gan totala topošā darbinieka terors, ja pateiksi pa daudz čau ja pa maz tad līdz mūža galam strādāsi par savu nosaukto ciparu

Es neticu, ka tā ir valsts mēroga tendenece. Neticu arī tam, ka man visu dzīvi veicas ar DD, bet pilnīgi visi citi DD ir pakaļas, piedodiet par izteicienu.

Neticu arī tam, ka man visu dzīvi veicas ar DD, bet pilnīgi visi citi DD ir pakaļas

Kapēc neticēt, katram sava pieredze :-P
Es piemerām neesmu saskāries nemaz ar aplokšņu algām nelegālo nodarbinātību, tāpēc jau neapšaubu statistiku ka Latvijā enu ekonomika 30- 40% un pazinu teikto pa dažu labu uzņēmumu.

Bet Latvija itsevišķi privātajā sektorā darba devēja, nav izpratnes, kāpēc darbinieks ir vērtība.

Kā sliktās īpašības es parasti minu tās, ko varu pavērst arī kā labās. Piemēram, ka man ir vēlme pēc ātra rezultāta un es darīšu visu, lai lietas nokārtotu un atrisinātu asap, bet ne vienmēr komandā ir cilvēki, kam ir tāds pats darba temps utt.

Bet par to algu - ja ir pieredze un zināšanas par nozari, kā varētu būt grūti nosaukt reālu, normālu ciparu? Es vienmēr saucu par reālu, normālu ciparu, kas lielāks kā līdzšinējā darba vietā. Neredzu jēgu mainīt darba vietu, ja nevaru iegūt finansiālu labumu. Un, jā, manā pieredzē arī ir tā, ka maksā vairāk kā intervijā esmu saukusi.

Nesaprotu šo DD tendenci uzdot šādus jautājumus... Skaidrs taču, ka kandidāts nosauks tādas "sliktās īpašības", kas netraucēs darbam. Piem., neviens neies teikt, ka bieži kavē, ir izklaidīgs un atkarīgs no soc.tīkliem.... :D Nafig ko tik tizlu jautāt, ja atbilde tāpat nebūs godīga?...

Neons, domāju, ka to prasa, lai atsijātu indivīdus, kas nejēdz sakarīgi atbildēt pat tik pašsaprotamu jautājumu :D

Darba jau arī nav pirmklasnieki. Pedeja intervija, kad minēju pedantismu, perfekcionismu blaa blaa. Man tā arī pajautāja - lai nosaucu īstas sliktās īpašības :D

Darba jau arī nav pirmklasnieki.


Darba devēji jau arī nav pirmklasnieki.

Loti atri varu aizsvilsties


Ja loti niknotos butu kas saads

Pirmklasnieki, ne pirmklasnieki, bet es pat ar pistoli pie galvas neatzītu skaļi DD savas īstās sliktās īpašības, ja man būtu vajadzīgs šis darbs. Jo skaidrs taču, ka mani var nepieņemt arī slikto īpašību dēļ. Un tas nav manās interesēs... Nu katrā ziņā, man tas liekas gandrīz vai neprofesionāli jautāt kaut ko tik absurdu kvalificētam speciālistam (ja runājam par kādiem specifiskākiem amatiem, piem.), kurš ir pieteicis savu kandidatūru...

Biju pārrunās, tā arī neko pat īsti nepajautāja, lika pildīt testu (30min), kur ir dažādi zīmējumi un ir jāatrod ko tur vietā ielikt..
saucās.. .... atslēga, neatceros...

interesanti..