Pirkt mājvietu

Kad es runāju ar vecākiem par potenciālu sava īpašuma iegādi, mamma vispār pateica, ka sieivetei vienai pašai nav nekādi dzīvokļi jāpērk. Bez maz vai vai nu vīrietim jāpērk vai arī abiem kopā, ja būs attiecības. Bet, kamēr sieviete ir viena un brīva, labāk lai īrē. Es viņai nepiekrītu. Bet gribētu dzirdēt vēl citus viedokļus.

Tagat ņemam mājvietu hipotēkā, vēl tikai palikuši pēdējie soļi!
Mums ir tā, ka kredītu ņem vīrietis, bet dzīvoklis tiek formēts uz mana vārda, jo es pārdodu savu dzīvokli un jau vairāk kā puse mums uzreiz sanāk :-)

kordelia
ja sieviete viena var atļauties maksāt, tad kāpēc gan ne? manuprāt tas ir tas pats kas maksāt par īri, tik atšķirība tāda ka dzīvoklis paliek tev!

Nē, viena nepirktu. Vienmēr esmu tikai īrējusi. Droši vien pirktu kopā tikai ar topošo vīru.

Uzskatu, ja var atļauties, tad ir jāpērk. Pat tad, ja vīrietis uzrodas pie sāniem un abi kopā domā par citu mājvietu, tad iegūto dzīvokli vienmēr var izīrēt. Īpašums pēcāk paliek bērniem, ja tie piesakās :)
Īpašums ir īpašums- ieguldījums nākotnē.

Vispār es ļoti pārdomātu vai ņemtu kredītā īpašumu uz savu galvu, jo tie standartā būtu 30 - 40 gadi, pārmaksa uz pusi lielāka. Es nezinu. Ja nav vismaz puse ko jau iemaksāt visdrīzāk es neņemtu neko kredītā tik lielu uz tik daudz gadiem, pat ja būtu 2000 alga, tā alga šodien ir - rīt var nebūt. Un ko tad, esi kredīta slogā.
(t)

Es atkal uzskatu, ka ir diezgan muļķīgi paļauties tikai uz vīrieti, jo ja nu jūs izšķiraties? Ko tad? :) Pēc plāna, pēc 3 gadiem arī man vajadzētu iegādāties pirmo savu īpašumu, bet tas gan būs izīrēšanai, nevis tur dzīvošanai! Cerams, ka nemaz kredīts nebūs jāņem, ja apstākļi sakritīs kā gribētos, bet ja arī būs, tad noteikti gribētu kārtot tādu, kuru drīkstu atmaksāt krietnu laiku pirms termiņa + maksimāli daudz iemaksātu pirmajai iemaksai!

Ja var tikt pie kredīta (jo reti, kurš var nopirkt uzreiz), tad labāk es maksāju par savu dzīvokli bankai, kā svešam cilvēkam, kurš mani var izlikt uz ielas.

Es arī viena pirktu, jo īpašums tomēr ir ieguldījums, bet viena diemžēl vēl ilgi nevarētu atļauties, tāpēc kopīgs īpašums tika iegādāts kopā ar otru pusīti, jo tas tikai likās loģisks solis domāt par kaut ko savu, nevis visu mūžu īrēt no kāda.

lai gan izlasot Gurri1 komentāru es tā aizdomājos, ka ja nav pietiekami liela pirmā iemaksa es uz 30-40gadiem noteikt neņemtu, pat uz 20 nezinu vai ņemtu, mums tie sanāk vien nieka 6 gadi un tāpat plānojam nomaksāt pa 3 gadiem!

Neuzskatu, ka īpašuma iegāde ir tikai vīrieša pienākums, tādā ziņā uzskatu sevi par līdzvērtīgu un arī gribu, lai man kas pieder, nevis viss tikai vīrietim, tas nav prātīgi. Ja uz vīrieša vārda, tad vismaz noregulēt visu tā, ka tas ieguldījums nav vējā izmesta nauda, bet ir iespējas kaut ko atgūt.

Nemtu, ja apstākļi būtu tādi, ka kredīts tik uz gadiem 5-10 būtu jāpaņem.

Īpašums tika iegādāts pirms 6 gadiem,ir uz mana vārda,nenožēloju ne vienu mirkli,ka paņēmu kredītā,ja nespēšu kādreiz maksāt kredītu,izīrēšu.

Meitenes, kuras ir pašas pirkušas dzīvokļus, cik ilgi krājāt pirmajai iemaksai un kā tiekat galā ar ikmēneša maksājumiem? Varbūt kāda var padalīties ar pieredzi

Dzīvoklis kas ņemts kredītā bankā nav tavs, Tavs tas būs tikai pēc noteiktā termiņa kad būsi samaksājusi, tas pats attiecās uz automašīnu. Ja nespēsi samaksāt banka to atņems. Atšķirība tik ja Tu īrniekam nespēsi samaksāt par īri, tas Tevi izliks no dzīvokļa, ja Tu nespēsi bankai samaksāt kredītu, Tevi ne tikai izliks no dzīvokļa bet tāpat liks maksāt par kredītu, pat ja pieteiksiet sev maksātnespēju, tāpat no jūsu un galvotāja algas novilks naudu vēl ilgu laiku. Protams, ja ikmēneša maksājums 30 gadus ir 200EUR/mēnesī, sanāks 2 - 3 istabu dzīvoklis Rīgā neremontēts, vecajā mājā mikrorajonā, tad ok, bet īres cena šādam dzīvoklim šā vai tā ir 200EUR/mēnesī.

kordelia, tavai mammai šoreiz nav taisnība.

Mans tagad jau vīrs, pirms apprecējāmies, strādāja citā valstī, tāpēc tas, ka man bija sava dzīvesvieta šeit, ļoti noderēja. Pie tam no juridiskā viedokļa, ja tev ir pirms laulībām iegādāts īpašums, tad tas paliek tikai tavs īpašums (un nav jādala ne ar vienu) arī šķiršanās gadījumā; ja ievācies vīra dzīvoklī, šķiroties tas paliek viņam, ja pērkat kopā - šķiroties dalat uz pusēm.

Tu nezini kad tev tas mūža vīrietis uzradīsies, varbūt tas būs rīt, bet varbūt pēc 5 gadiem, vai pat 10, ko tagad - uzlikt savu dzīvi uz pauzes un gaidīt princi? Tava mamma tev ir iepotējusi ļoti nelabus uzskatus. Vīrietis ir brīnišķīgs papildinājums jau esošajai dzīvei, nevis jaunas dzīves sākums (vai vispār - dzīves jēga).

Ja vari un gribi atļauties dzīvokli - pērc! Pārdot vai izīrēt, kad tavs princis tevi pārnesīs pāri slieksnim un iemitinās savā savrupmājā, varēsi vienmēr.

Man arī interesanti kā Latvijā dzīvojošie ar parasto mirstīgo algām spēj atļauties depozītus? Es plānoju vasarā braukt uz ārzemēm uz 2-3 gadiem, lai iekrātu naudu īpašumam :(

Dzīvoju ar vīru,tāpēc maksājumus dalam uz pusēm,kredīta maksājums pagaidām ir zemāks,nekā ja īrētu,protams,tas var mainīties,bet pagaidām ir labi. Palīdzēja vecāki ar pirmo iemaksu,jo visi nodoklji,formēšanas..pff..diez gan lielas summas.

Ja man nebūtu savas mājas, noteikti apsvērtu pirkšanu, jo īres maksāšana šķiet kā mešana tukšā mucā, taču kredīta maksāšanai tomēr saskatu jēgu, jo tomēr beigu beigās savs ir savs un savā īpašumā var darīt ko grib nerēķinoties ar saimnieku untumiem un bailēm, ka izliks ārā utt...

Bet tas der tikai tiem kuri nemētājas pa dzīvi un nemaina atrašanās vietu reizi gadā :D

Par personīgā mājokļa iegādi esmu jau domājusi, man ir savs dzīvoklis. Negribētu būt atkarīga no vīra šajā jautājumā. Man ir mans drošības spilvens un es uz ielas nepalikšu, ja nu dzīvē kaut kas notiek ne tā kā gribētos.

Es noteikti pirktu savu īpašumu. Lai gan ir ļoti liela atšķirība - manā pilsētā kapitāli atremontētu 3 istabu dzīvokli ar visām ērtībām var iegādāties par 15 - 20 tūkstošiem eiro. Nav jāmaksā vairākus simtus 30gadus no vietas. Rīgā cenas jau pavisam citas...