Pagājusī nedēļa bija smaga, brīvdienas vel smagākas un šodien jau tik ļoti viss ir sakrājies ka nav vairs spēka jebko darīt, kā tik gulēt, bet tā pat darīšu kas jādara.
Vakar bija pamatīgs kašķis starp radiem un tas no manis izsūca visu enerģiju un darbi attiecīgi ar pat itkā taisot visu dienu, negāja uz priekšu. Nespēju izturēt ka sāk brukt cilvēkam virsū tai brīdī kad nervi jau tā ir uz robežas.
Šodienas plāns kā jau katru dienu mācīties, gulēt, un velreiz mācīties. Vispār niknums jo visi gulēšanas paradumi ir pilnībā iznīcināti, pa nakti guļu labi ja 3-4 stundas, pa dienu daru savus darbus, tad atnākot mājās atkal guļu jo ja nepaguļu pa dienu tad vispār nespēju neko darīt un tad atkal līdz vēlai naktij mācos un eju gulēt savas 3-4 stundas pirms jāceļas atkal un jāskrien.
Pēc vakardienas tomēr izlēmu ka man saprātīgāk būtu šodien palikt mājās darīt darbus, savādāk es šo slodzi vel vienu dienu neizturēšu + vel gaidu jau kad radi atkal uzradīsies ar savām negācijām.