kā iemācīties nenosarkt?

Nekā manuprāt to nevar iemācītie... Bet atkarīgs no kā sarksti vai tas ir patstāvīgi par visu vai kad kauns vai kka tā... Ja ir kauns tad jāiemācās kaut kā mazāk uztvert un mazāk kaunēties... Varbūt var pameklēt informācija internetā vai pie psihologa uz konsultāciju aiziet lai paskaidro dziļāk kas kur un kā ir... :-)

MAN ARī aktuāla tēma.
varbūt ir kāds labs tonālais , kas nosedz?

varbūt ir kāds labs tonālais , kas nosedz?

Labi sedzošs ir šis Aptiekās var nopirkt.

Ja vnk vaigi bieži piesarkst, tad nu diez vai to var kaut kā mainīt... Ja tas ir kādās noteiktās situācijās, tad jāaudzē sev biezāka āda - jo biežāk nokļūsi šādā situācijā, jo mierīgāk to uztversi un mazāk sarksi.

Jā, agrāk sarku bieži, jo man nepatika runāt ar svešiem cilvēkiem un,ka skatast man acīs. Tagad esmu pieradusi un nesarkstu. Pareizi Neons sak, ka jāuzaudzē bieza āda. :) Bet ar laiku tas izdodas.

MAN ARī aktuāla tēma.
varbūt ir kāds labs tonālais , kas nosedz?

Draudzene arī ir sarkanvaidzīte. Daudz maz palīdzēja zaļa bāze zem make-up. Ja nemaldos no nyx.

Man jau šķiet, ka lai sarkšanu pavisam nepamanītu, būtu jāuzzieķē pamatīga kārta ar tonālajiem, kas padarītu seju par nedabīgu masku.

Es arī bieži sarkstu, esmu pieņēmusi to, kā daļu no sevis un nepievēršu tam vairs uzmanību. Tu esi dzīvs cilvēks, tas ir normāli.

vai nu meikaps, vai nu tiešām biezākas ādas uzaudzēšana, lai asinsvadi nav tik tuvu ādas virskārtai. Vai nu lāzerprocedūra sejai, lai "sašauj" asinsvadus.
Ja problēma nav tik liela un "sāpīga", tad iesaku sākt lietot askorutīnu (aptiekās).

Sarkšana jau nav nekāds netikums :)

Sarkšana kā mulsuma sarkšana ir neiroloģiska reakcija, tur maz ko mājas apstākļos var darīt. No kosmētikas, tikko pati iegādājos La Roche Posay CC krēmu, kas paredzēts lai koriģētu uz apsārtumiem tendētu ādu. Lieto vai nu virs dienas krema vai tā vietā. Man patīk un der.

Man nav izdevies iemācīties...

Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vidusskolā uzsāku apmeklēt solāriju + lietot paštonējošo + tonālo krēmu.. Uzturu brūnumu arī joprojām... Tad vismaz neredz tik traki :-|

Kam nav tāda problēma, nesapratīs, cik tas ir smagi un apkaunojoši :'-(

Skolā mēdzu nosarkt, ja blakus apsēdās kāds smukais klasesbiedrs.. Agrāk varēju sarkt arī ja sab. transportā apsēdās blakus smuks čalis... Grūti ar jebkuru svešu cilvēku uzturēt sarunu, garāku par pāris frāzēm, īpaši ja sāk mani par kaut ko izjautāt, tā sarkastu...

Daļēji man ir palīdzējis darbs veikalā, piespiedu kārtā nākas komunicēt ar daudziem cilvēkiem katru dienu; cenšos visu darīt automātiski, ātri apkalpot un nedomāt pat to, ''nez vai esmu sarkana vai ne'' :-D

Jātrennē psiholoģiskā noturība, palīdz vēsa attieksme šādās "sarkšanas" situācijās. Protams, kosmētika arī. Bet man jau liekas, ka tāpat redzās cauri tonālajiem.

Agrāk ļoti pārdzīvoju, jo bieži sarku.
Zini.... Viss mainījās, kad mainīju attieksmi pret dzīvi. Tagad reti sarkstu, jo esmu kļuvusi pašpārliecinātāka un mani nevar tik viegli samulsināt, lai nosarktu. ;)

Esmu iemācījusies uztver sarkstošās situācijas mierīgi. Pa fikso galvā kārtoju domas, atslābinos. Izmainu savu domāšanu. Kopumā šādas situācijas ir reti, protu pielāgoties situācijām.

Kam nav tāda problēma, nesapratīs, cik tas ir smagi un apkaunojoši

Man ir/bija tāda problēma, bet nu tagad esmu izaugusi no tā vecuma, kad tas ir jāuztver kompleksaini un jādomā, ka tas ir apkaunojoši.