Kapec, lai neietu, ja dziivo pie vecakiem??? Ja puisim ir pari 20, tad uzsakot kopdzivi ar kadu meiteni, vinsh tikai tad arii sak domat, kur dzivos utt.
Ar manu nu jau viiru saakam draudzeties kad man bija 18. Ieprieksh bijam labaakie draugi, dakuma dzivojam pie vina vecaakiem, tad parvacamies uz UK, kur irrjam savu dzivokli, un tagad irgadasimies nekustamo ipasumu kopaa. Manuprat, studentu vecuma nav svarigi kam ir kas, velak varbut jaa, butu jocigi satikties ar kadu, kas 30 gadu vecuma ar mammu dzivo, ja vien tas nav liels ipasums vai kaa, kuru vecaki nevar apsaimniekot.
Kad mēs satikāmies, vīrs dzīvoja ar vecākiem, tad pārcēlās pie omītes, lai mēs būtu vienā pilsētā (viņam bija 20, man gandrīz 18). Pēc gandrīz gada uzsāk kopdzīvi, sākumā pie maniem vecākiem, bet kad izdevās iekrāt naudu, tad sākām kopā īrēt. Tagad jau esam savā dzīvoklī un sākam štukot par mainīšanu uz lielāku.
Manam vīram sanāk ka nav sava īpašuma :D Satikāmies, kad man bija 17 un viņam 19, tad vnk palikam vai nu pie maniem vecākiem, vai viņa. Bet vienmēr kopā. Sanāk dzīvojām pie vieniem no vecākiem.
Tad no manas mammas iepriekšējā dzīvokļa izvācās īrnieki un mamma man viņu atdāvināja uz 20 gadiem. Tur uztaisījām remontu un nu jau 5 gadus dzīvojam :-) Tagad jūtamies 2istabu dzīvoklī pa šauru, tad sākam apsvēt domu par māju vai 3 vai 4 istabu dzīvokli.
Mana mamma nekad nav atbalstījusi domu par to, ka man būtu jādzīvo īrētā dzīvoklī...
un abi bijam ļoti jauni, tākā neuzskatu ka tas ir kkāds mīnuss, ka vīram toreiz nebija sava dzīvokļa/mājas.
Viņam toties bija kruta mašīna, kas man tolaik bija galvenais :D(l)
Nu kkā tā:-P
Manam vīram ir dzīvoklis, īstenībā bija jau tad, kad iepazināmies. Man gan tas nebija īpaši būtiski, kamēr bija randiņu periods, jo kopdzīvi uzsākām tikai pēc kāzām.
153
