Studiju gados biju ļoti, ļoti aktīva ballētāja. Vairāk atmiņā palicis tieši tas, nekā pats studiju process :-D
Es gan neliegšos, es arī tagad mīlu ballēties, protams, sanāk mazāk, jo darbs, pienākumi, vīrs arī drusku mani piebremzē, bet tik un tā. Varbūt tie tagad ir salīdzinoši mazāk klubi, vairāk tādas mājas ballītes, kāda pasēdēšana, bet joprojām patīk arī no sirds izdejoties.
Vienīgi stipri atšķiras mana tā laika un šī brīža izturība, kādreiz varēju pēc visas nakts iztikt ar pāris stundām miega, pavadīt dienu un vakarā atkal biju gatava kaut kur skriet. Tagad, ja piektdienā ejam ballēt un, ja sanāk gulēt doties sestdien no rīta, tad atlikušo nedēļas nogali esmu pilnīgs dārzenis, vajag diezgan daudz laika, lai atietu atpakaļ sevī.