krista, es saprotu. Kā jau izteicos - esmu pateicīga, ka feminisms ir devis brīvas izvēles iespēju sievietei. Nav vairs tikai viens ceļš - būt par māti un mājsaimnieci bez izglītības. Sievietei ir dota brīva izvēle kļūt par ko viņa vēlās. Teiksim tā - man pašai tas viss īsti nav vajadzīgs un nesaista, bet es jūtos savā ziņa daudz labāk no domas vien, ka, ja nu gadījumā man mans dzīvesveids kaut kad apniks - būšu tiesīga to mainīt pēc saviem ieskatiem. Tas ir tā kā tev būtu uz konta noglabāta laba naudas summa nebaltām dienām - rada patīkamas sajūtas un drošību. :-P
No otras puses, nu grozi kā gribi, bet vīrietis un sieviete lai gan abi skaitās cilvēki, tomēr mums ir fizioloģiski atšķirīgas funkcijas. Lidz ar to - mēs esam savā ziņa tomēr atšķirīgi. Jā, esam attīstīti indivīdi un varam izvēlēties nefunkcionēt tā, kā mūsu fizioloģija ir paredzējusi, bet tomēr... Tā primitīvi uz to skatoties - vīrietis nevar ne iznēsāt bērnu, ne dzemdēt. Var palit mājās, bet fizioloģiski to var izdarīt tikai sieviete - ja ne šī viena konkrētā, tad surogātmāte vai cita sieva, bet tāpat - tikai un vienīgi sieviešu dzimums. Tā jau ir atšķirība pamatu pamatos... Tas atstāj sekas, maina dzīves ritmu, ievieš kaut kādas lielākas vai mazākas izmaiņas gan uzvedībā, gan domāšnā. Nemaz nerunājot par to, ka sievietes ir mazāk izteiktas egoistes, bet vīrieši ir pēc dabas lielāki egoisti un ambiciozāki - tas viss izpaužas ikdienā vairāk vai mazāk.
Ar to gribu teikt, ka ir lietas, kuras gribot negribot ir tādas, kādas tās ir. Mēs esam atšķirīgi gan fizioloģiski, gan psiholoģiski. Un tā pavisam utopiski vienlīdzīgi mēs nebūsim nemūžam!