Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Man nav dzīves

 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Pat nezinu ar ko lai sāk...pirms pusgada aizgāju no darba, jo tas mani izsmēla pilnībā, ja tad, kad sāku strādāt biju sajūsmā, man ļoti patika, tad pēc 2 nostrādātiem gadiem tur, biju nelaimīga, likās, ka nav dzīves - darbs, mājas, darbs, mājas un tā uz riņķi. No sākuma, aizejot no darba, biju laimīga - gāju uz dažādiem kursiem, lekcijām, randiņiem ar savu puisi, sportoju, daudz laika pavadīju ar māsu un viņas bebīti, auklēju mazo, kad māsa brauca pa savām darīšanām, katru rītu agri cēlos, gatavoju māsai brokastis, tīrīju māju, gatavoju pusdienas, meditēju, utt, darīju visu ko. Ar darba meklējumiem nesteidzos, jo tāpat bija labi. Pēc dažiem mēnešiem māsas vīrs paņēma viņu un mazo uz ārzemēm pie sevis, es paliku viena, bet tāpat jutos laimīga, pusis pārvācās pie manis uz dzīvokli, jo viņš strādā 6 dienas nedēļā pa 13h un sanāk reti tikties. Tad es katru rītu cēlos, gatavoju viņam brokastis, kārtoju māju, turpināju nodarboties ar sevi, daudz lasīju,utt, bet ar laiku tas viss sāka apnikt.

Pārstāju sportot, pārstāju iet uz kursiem, jo apnika, vairāk laika sāku pavadīt mājās, retu reizi aizbraucu uz citu pilsētu pie vecākiem, tās bija foršas dienas. Bet pārsvarā sēdēju mājās, gatavoju ēst un kārtoju māju.

Vēl pēc kāda laika man apnika arī tas, sāka parādīties slinkums mazgāt traukus pēc tam, kad biju pagatavojusi kaut ko, atļāvos to visu atstāt uz nākošo rītu, un tā lēnām, lēnam, sāku dzīvot bardakā. Tad atkal saņēmos, sakārtoju perfekti māju un kādu nedēļu atkal uzturēju to kārtībā. Pēc tam atkal sākās - gāzes plīti nenotīrīju pēc gatavošanas, tā vietā, lai nomazgātu netīro krūzi, iemetu to izlietnē un paņēmu jaunu, utt, pēc tam arī gatavot vairs negribēju - sāku pasūtīt ēdienus, bieži pierunāju draugu paēst kaut kur ārpus mājas, utt. Tagad esmu atsākusi gatavot, bet mājās joprojām ir mazs bardaks un es nevaru sevi piespiest to sakārtot.
Ir dienas, kad pieceļos no rīta, uztaisu draugam brokastis (to neesmu pārstājusi darīt, draugs jau pieradis, grūti atradināt), tad ieguļos atpakaļ gultā un aizmiegu. Pieceļos ap 12:00 un saprotu, ka man neko negribas darīt, noguļu līdz 18:00, tad pieceļos, piesēžos pie datora, ēdu, dažreiz aizeju līdz veikalam, bet tad nejūtos kā es, jūtos kā svešs cilvēks šajā pasaulē. Vienu brīdi domāju, ka jāsāk strādāt, sūtīju savu cv uz tām darbavietām, kas man patika, bet mani nekur neņēma, jo man ir tikai vidējā izglītība. Par pārdevēju strādāt negribu, negribu, lai kāds pazīstamais mani redz.
Pēc tiem visiem atraidījumiem dēļ izglītības man jau ir bail meklēt darbu, gribēju sūtīt uz vienu kompāniju par sekretāri, bet paskatoties uz sevi, rodas domas galvā "nu, kas tu par sekretāri, ir daudz labāki varianti, ar izglītību, vecākas, ar pieredzi, bet tev nav nekā".
Un es nesūtu.
Es saprotu, ka man nav dzīves.
Es nezinu ar ko lai sāk.
Man negribās neko darīt, kā tikai gulēt gultā un lai citi man liek mieru, bet no otras puses, es saprotu, ka tā ir problēma, tā nedrīkst un es tik ļoti gribu dzīvot.
Es gribu ceļot, gribu braukt kaut kur ar stopiem, gulēt teltī, gribu izlēkt ar izpletni, gribu iet uz operām, gribu tik daudz ko, bet problēma ir tāda, ka tam visam vajag naudu, bet man nav naudas, tik cik dzīvošanai un ikmēneša skaistuma procedūrām (vispār, priekš kam man tās skaistuma procedūras, ja es tāpat katru dienu pavadu mājās sūda treniņtrēpā?) nu, labi, stopiem nevajag, bet man bail, kas zina kāds vadītājs var gadīties. Un nav neviena, kas gribētu ar mani to darīt.
Es nezinu, ko man darīt.

Izplūdu gari un dikti, pat nezinu vai manā gadījumā vispār var palīdzēt, pat nav padoma ko dot.
Bet vismaz ceru, ka izlasot par manu dzīvi, tu sapratīsi, ka tava ir vienkārši pasaka.
20.02.2015 15:20 |
 
Reitings 170
Reģ: 26.01.2015
Tev joprojām ir draugs? Kā viņš to pacieš? Ko viņš saka? Saņemies un sāc kaut ko darīt dzīvē, strādā vai ej kursiem, vai jebko, citādi pazaudēsi arī attiecības un gan jau no tā jutīsies vēl sliktāk.
20.02.2015 15:27 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
Jo mazāk dara, jo mazāk gribas kaut ko darīt. Enerģija rada enerģiju, tikai, ja dari to kas patīk un tiešām aizrauj. Gribi ceļot? Nav naudas? Piecel pakaļu un to naudu nopelni. Meklē risinājumus nevis atrunas. Šai situācijai ir nosaukums - SLINKUMS.
20.02.2015 15:27 |
 
Reitings 700
Reģ: 19.11.2014
Mana dzīve nav pasaka, jo kādu brīdi esmu līdzīgā situācijā kā Tu. Bet savā gadījumā es gaidu brīdi, kad būšu atpakaļ Latvijā un tad, ja būs iespēja došos atpakaļ mācīties.
Parunā ar savu draugu vai draudzenēm par savu problēmu.
Varbūt ir iespēja iestāties koledžā vai kādā citā skolā?.
20.02.2015 15:28 |
 
Reitings 1405
Reģ: 17.02.2012
Ja pareizi sapratu, tad Tev ir tikai vidējā izglītība? Kas liedz sākt studēt?

Es, atklāti sakot, šādas "problēmas" nesaprotu. Kad apkārt dzirdu kārtējo šāda tipa gaudu stāstu no sērijas "neko negribu darīt, nekas nesanāk" utt. tā vien gribas noteikt- pati vanīga! Par pārdevēju strādāt nevēlies, jo ieraudzīs paziņas. Man, savukārt, būtu lielāks kauns, ja es caurām dienām sēdētu mājās un deldētu dīvānu, un mans lielākais sasniegums dienā būtu uzgatavot brokastis draugam(t)
20.02.2015 15:29 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
Un negribi strādāt par pārdevēju? Kaunies, ka tevi ieraudzīs? Princese bez izglītības un pieredzes, a kam citam tu esi vajadzīga? Ja gribi atrast labi atalgotu darbu, tad sāc studēt, iegūsti izglītību un sasniedz kaut ko.
20.02.2015 15:30 |
 
Reitings 2059
Reģ: 29.01.2009
Man izskatās,ka te līdzēs psihoterapeits, psihiatrs un kādas tabletītes.
20.02.2015 15:32 |
 
Reitings 518
Reģ: 17.09.2011
rakstīji, ka gāji uz dažādiem kursiem, lekcijām, vai tad šim visam nav pielietojuma kādā darba sfērā?

un nav tāda darba par ko būtu jākaunas!
20.02.2015 15:34 |
 
Reitings 342
Reģ: 21.08.2012
gandrīz aprakstīji manu situāciju.. pirms diviem mēnešiem pametu visu ko, savu pusslodzes darbu, negāju uz skolu, kaut gan vidusskola ir jāpabeidz, neredzu savu nākotni, jo nezinu ko gribu darīt. Tāpat vēlos tikai gulēt un neko nedarīt, jo visu janvāri un februāri nogulēju pa mājām un sāka "līst ārā" visādas slimības un tad arī staigāju pa ārstiem un gulšņāju savā midzenī kā tāda pele. Atsāku iet uz skolu pāris dienas atpakaļ, esmu nolēmusi iet uz sporta zāli, jo vasara tuvojas un nokārtot galā visu skolai.. pagaidām kaut kā izdodas. Mans ieteikums, kaut gan ko es varu ieteikt, ja esmu tādā pašā situācijā, ir vienkārši piecelties un sākt darīt. Šobrīd meklēju kaut kādus kursus vai darbu, bet kurš gan ņems darbā mani vēl pat bez vidējās izglītības..
20.02.2015 15:34 |
 
Reitings 170
Reģ: 26.01.2015
Man izskatās,ka te līdzēs psihoterapeits, psihiatrs un kādas tabletītes

Man šo izlasot nāca prātā Pētera dzīves epizode, tur vēl tieši arī iesaistīta pārdevēja profesija. :D :D https://www.youtube.com/watch?v=YQ1WletARj
20.02.2015 15:34 |
 
Reitings 170
Reģ: 26.01.2015
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Nav man gan pieredzes, bet ja esi bezdarbniekos vari pieteikties uz visādiem kursiem.
Stāsts no dzīves, kolēģe ar vidējo izglītību būdama ar bērnu, bezdarbniece izgāja grāmatveža kursus 3 mēnešu garumā un ieguva grāmatvedes kvalifikāciju, izgāja autovadītāju kursus, dabuja autovadītāja tiesības. Tas gan pirms gadiem 10 - 12, un jau gadus 10 strādā savā profesijā, ir tikai pakāpusies savā amatā, daudz strādā, bet izmantoja bezdarbnieces statusu ļoti lietderīgi ;-)
20.02.2015 15:41 |
 
Reitings 700
Reģ: 19.11.2014
OliviaP - Mani parasti uzjautrina tā multenīte par Pētera dzīvi, kaut gan patiesībā ir diezgan tizla, bet tāpat smieklīga. :D
20.02.2015 15:46 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Pacel pašapziņu.
20.02.2015 15:46 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Kaut vai koledžas izglītību iegūsti, tas ir daudz labāk nekā nekas :-)
20.02.2015 15:47 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Tev joprojām ir draugs? Kā viņš to pacieš? Ko viņš saka?


Joprojām ir draugs, kā jaut minēju, viņš daudz strādā. Atnākot vakarā mājās mēs ejam gulēt. Brīvdienās viņš parasti ņemās ap savu mašīnu, citreiz aizejam uz kino vai kko tādu, citreiz viņš brauc pie draugiem, sauc mani arī, bet es vienmēr atsaku, jo man nav interesanti ar viņa draugiem. Parasti, kad viņš prasa "ko šodien darīji?", es sameloju, ka daudz lasīju, sportoju vai kaut ko tādu.
Citreiz, kad viņš atnāk mājās un redz, ka es visu dienu neko neesmu darījusi, dusmojas, saka, ka tā nedrīkst.

Gribi ceļot? Nav naudas? Piecel pakaļu un to naudu nopelni. Meklē risinājumus nevis atrunas. Šai situācijai ir nosaukums - SLINKUMS.


Es zinu, ka tas ir slinkums, kas mani noēd, apzinos to. Es gribu iet strādāt, bet mani nekur neņem, patiešām jūtos kā Pēteris OliviaP video.

rakstīji, ka gāji uz dažādiem kursiem, lekcijām, vai tad šim visam nav pielietojuma kādā darba sfērā?

un nav tāda darba par ko būtu jākaunas!


nē, tam nav nozīmes, nevienu neinteresē tie kursi.
es riebjos sev. man riebjas, ka es redzu pasauli tādās pelēkās krāsās, jo vienmēr esmu bijusi optimiste, man riebjas tas žēlums pret sevi, bet to, ka negribu strādāt kaut kādā maximā vai mcdonaldā, es noteikti zinu!!
20.02.2015 15:48 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Bet vismaz ceru, ka izlasot par manu dzīvi, tu sapratīsi, ka tava ir vienkārši pasaka.

Manējā nav pasaka, bet tik traki arī vēl nav (t)
Man arī ir režīms darbs - mājas, darbs - mājas un tā pa riņķi...darbs arī vairs neliekas tik wow, kā likās pirms gada, kad sāku te strādāt. Nesen dzīvoju ar draugu un jau ir rutīna, slinkums, kašķi utt, bet ir arī pozitīvās lietas un cenšos koncentrēties uz tām (l)
Esmu bijusi līdzīgā situācijā kā Tu esi šobrīd, kad neredzēju jēgu no rīta kāpt no gultas ārā, visu dienu parazitēju uz dīvāna pie TV un datora un tā tas laiks velkas un dzīve paiet, bet man tā bija samērā mazu brīdi un kaut kā saņēmu sevi rokās, jo sapratu, ka tā var degradēties un būs pilnīgs āmen.
Iesaku caur NVA pieteikties individuālajām psihologa konsultācijām (tur tas ir bezmaksas pakalpojums un tas ir tiešām pozitīvi) ;)

Ja nu kas - vari uzrakstīt man vēstuli :-)
20.02.2015 15:48 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Par izglītību - man nav naudas, lai to apmaksātu.
20.02.2015 15:49 |
 
Reitings 170
Reģ: 26.01.2015
Joprojām ir draugs, kā jaut minēju, viņš daudz strādā. Atnākot vakarā mājās mēs ejam gulēt. Brīvdienās viņš parasti ņemās ap savu mašīnu, citreiz aizejam uz kino vai kko tādu, citreiz viņš brauc pie draugiem, sauc mani arī, bet es vienmēr atsaku, jo man nav interesanti ar viņa draugiem. Parasti, kad viņš prasa "ko šodien darīji?", es sameloju, ka daudz lasīju, sportoju vai kaut ko tādu.
Citreiz, kad viņš atnāk mājās un redz, ka es visu dienu neko neesmu darījusi, dusmojas, saka, ka tā nedrīkst.

Ņem draugu par iedvesmu un sāc kaut ko darīt dzīvē viņa dēļ, ja nevari/negribi saņemties sevis dēļ. Saproti, ka drīz viņam apniks tāda mēbele (atvainojos par skarbumu) mājās un viņš atradīs normālu, pilnvērtīgu sievieti.
20.02.2015 15:52 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Mellene1

Citreiz, kad viņš atnāk mājās un redz, ka es visu dienu neko neesmu darījusi, dusmojas, saka, ka tā nedrīkst.


Varbūt sāc ar to, ka esi atklāta pret draugu un izstāsti kā ir, kā jūties utt un ka gribi atgriezties apritē un gūt prieku dzīvē? Drauga atbalsts būtu ļoti noderīgs. Galu gala, Tev ir attiecības, kaut kāda izglītība, veselība, gan jau kaut kāda dzīves pieredze...novērtē to, kas ir un sāc kaut ko darīt.
20.02.2015 15:52 |
 
Reitings 129
Reģ: 20.11.2014
Negribu to, negribu šito, nepatīk tas un šitas. Gribu ceļot, baudīt dzīvi bla bla bla
Nekas no gaisa nekrīt, lai ceļotu un baudītu dzīvi, nepieciešams ieguldīt laiku un līdzekļus. Te Tev neviens nekādas brīnumreceptes nepateiks kā vienā dienā to paveikt! Vienkārši piespied sevi sākt kaut ko darīt un sāc strādāt kaut vai par to pašu pārdevēju. Paralēli vienmēr var meklēt kaut ko citu, mācīties, attīstīt sevi, bet tam visam ir viens vienīgs atslēgas teikums - piecel pakaļu no dīvana un sāc strādāt ar sevi!
20.02.2015 15:53 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits