Darbs bērnudārzā

Man arii dazkaart sanaak njemties ar beerniem. Tiesa, gribaas "uzshaut" maateem, nevis beerniem. Taas visas teorijas, kur beerns tiek nostaadiits visuma centraa un nekas netiek aizraadiits ir novedis liidz tam, ka daudzi ir beerni dziivo kaa no mucas iznaakushi. Siikie, kas uzlien sveshaa gultaa ar zaabakiem pastaigaat, siikie, kas apeed citu cilveeku eedienu bez prasiishanas, raknjaajaas pa citu pacientu somaam kameer maate smaida kaa maija sauliite, siikie kuri nesaas pa gaiteni, gruuzjoties virsuu cilveekiem ar krukjiem un ja pasaki siikajam ka nevar taa skriet, tad saakaas taada taureeshana ka kurls var palikt. Nevainoju beernus, jo vinji nav pie taa vainiigi kaa maates aizraujaas ar diivainaam teorijaam. Te Kanaadaa vecaaki ljoti biezji izdabaa, lai tik miers un klusums buutu.

Robīte,

bērns bija salauzis atslēgas kaulu, jo viņas nepieskatīja, ka viņš nerāpjas pāri margām (grupiņā bija 6 bērni, privātais bērnu dārzs). Labi, visādi gadās, nevainoju viņas. Bet atvainošanos tā arī nesaņēmu. Bērnam 3 nedēļas bija jāstaigā ar roku, kas piesieta pie ķermeņa un nedrīkstēja īpaši daudz kustēties. Piekodināju audzinātājam, lai šoreiz kārtīgi paseko līdzi, bet jau tajā pašā vakarā no bērnu dārza savācu bērnu ar nobrāztiem elkoņiem, jo viņš nokrita no skrējriteņa (viņas atļāva bērnam vizināties, neskatoties uz maniem aizliegumiem). Ārts bija šokā - ieteica vērsties policijā un Izglītības ministrijā. Audzinātājas tā arī ne par ko nebija atvainojušās, lai gan pateicu, ka gaidu no viņām atvainošanos. Beigās nevērsos nekur, jo bērnas tās bija pēdējās mācību nedēļas. Bet tā otra kritiena dēļ atslēgas akuls viņam saauga ar nobīdi, ārsti saka, ka ļoti liels atkārtotu lūzumu risks. Piemēram, Latvijas izlasē daudzos sporta veidos viņam vairs netikt. Un viss audzinātājas nolaidības dēļ.

Ārprāts!
Nedod Dievs tādu nelaimi! :(
Jā, bērnam apakšā spilvenu nepaliksi, bet nu šis gadījums, jā.
skumji.

Un vēl gadījums. Audzinātāja nezināja, ka stavu aiz durvīm. Bērnu klātbūtnē skaļi savai draudzenei stastīja, ka bērni viņai nepatīk, bet citu darbu nevar tagad savienot ar psihologa studijām. Citā vārdā tāpēc šīs audzinātājas nevaru nosaukt. Bezatbildīgas, vienaldzīgas maitas.

Paldies par pamatojumu, kas ļauj izprast situāciju, savādāk jau tā nesmuki, ka nosauc par maitām un es domāju - diez kāpēc.

vecākiem laiks saprast, ka, pirmkārt, viņi ir savu bērnu audzinātāji!!!! ne jau skolotājas vai vecvecāki, bet viņi paši!!

Tikai nedaudz nejauka Kompliments no manis,prieks,ka ir mammas,kuras to saprot,nevis vaino skolotājus visu laiku. :-)

Es mācos šobrīd šo profesiju - pirmsskolas pedagogs, esmu bijusi jau vairākās praksēs. Tā ir, kā dažas saka, ka citi bērni ir drausmīgi izlutināti, iedomājas, ka var darīt visu, tad gan ir jāsavaldās un jābūt ļoti profesionālam

Lancaster pieminētajā gadījumā tiešām ir saprotams, ka tādas audzinātājas nav nekam vajadzīgas un vienkārši briesmīgas, bet man tik ļoti žēl to pedagogu, kuri tiešām cenšas no visas sirds un atdod sevi visu darbā, bet no bērniem sagaida tikai necieņu un vakaros no vecākiem, tikai bļaušanu, jo redz viņu īpašajam bērnam nav pievērsta pietiekami daudz uzmanība vai arī atļaujies vēl tādiem vecākiem pateikt, ka viņu bērns ir kādam kaut ko izdarījis pāri, beigās pedagogs jūtas tā, it kā pats būtu kādam sitis vai kodis, nevis vainigais bērns, jo vecāku acīs taču viņš nekad nav vainīgs. Un bērni redz to, un līdz ar to saprot, ka var darīt bērnudārzā ko grib, jo zina, ka viņa mammīte tāpat viņu aizstāvēs.

Daj es viņai pašai pa seju iemaukšu! Ja nepatīk bērni, tad ko viņa tur dara? Bērns viņa pati bija reizi vien.

Bezatbildīga ir arī mate, kas bērnu ar ieģipsētu roku vēl laiž uz b/d. Viņš taču nevar veikt 90% pašaapkalpošanās lietu, kāpēc tādu laiž uz b/d. Jāņem slimības lapa un jāsēz ar slimu bērnu majās, nevis jāpalaiž uz b/d ar piesietu roku un jācer, ka viss būs ok.

vecākiem laiks saprast, ka, pirmkārt, viņi ir savu bērnu audzinātāji!!!! ne jau skolotājas vai vecvecāki, bet viņi paši!!

+

Bezatbildīga ir arī mate, kas bērnu ar ieģipsētu roku vēl laiž uz b/d. Viņš taču nevar veikt 90% pašaapkalpošanās lietu, kāpēc tādu laiž uz b/d. Jāņem slimības lapa un jāsēz ar slimu bērnu majās, nevis jāpalaiž uz b/d ar piesietu roku un jācer, ka viss būs ok.

ir darbi kur ja nem slimibas lapu met ārā. Ja nu darb s ir vienigais iztikas avots matei? Ja nu nav citu radu un draugi nevar palidzet? Un lauzta roka nav koma!!!!!!!!

Sunset, ja bērns ar savu "slimību" nevienu neaplipina un vispārējā pašsajūta ir ok, tad nav nekādu šķēršļu nākt uz dārziņu.

Man godīgi sakot mati ceļas stāvus un rokas nolaižas lasot, ko jūs šeit rakstat par "izlaistajiem" bērniem. Es arī strādāju dārziņā, gan Norvēģijā, ne Latvijā, tāpēc ir zināmas atšķirības gan bērnos gan vecākos. Jā, ir bijuši bērni, kas ir "grūti", bet tapēc jau ir tā pedagoģiskā izglītība, lai zinātu kā rīkoties. Bet ir kaut kādas lietas, ko strādājot dārziņā vienkārši nedrīkst atļauties un viena no tām ir necienīt bērnu. Ja tu cieni bērnu (tam nav nekāda sakara ar izdabāšanu), tad bērns ciena tevi. Bērņi nav dumjāki par pieaugušajiem, viņiem tikai ir mazāka dzīves pieredze. Un daudz lielāka spēja mācīties, īpaši no piemēra. Tāpēc gan vecākiem, gan pedagogiem vispirms jāskatās uz sevi, kad šķiet, ka bērni ir "izlaisti" un "sabojāti"...

Sunset, ja bērns ar savu "slimību" nevienu neaplipina un vispārējā pašsajūta ir ok, tad nav nekādu šķēršļu nākt uz dārziņu.

+

nav jātur četrās sienās.

NordicBelle kā cienīt bērnu, kas neklausa nevienu, var viens pats iziet no veikala, kamēŗ tu pagriez galvu, apēst auklītes pusdienas, jo viņš gribēja un viņam pofig, ka viņam ir pašam savas pusdienas. iemēŗkt rokas krāsās, medū un citos šķidrumos un skraidīt apkārt apķēzījot visu, spert auklītei, lekt virsū utt., utt. tu šo bērnu satiec, esi pacietīga, mīļā utt. bet bērnam ir pilnīgi vienalga ko tu tur mēģini ar viņu sarunāt, kā tu mēģini viņu iemācīt kaut ko darīt pareizi utt. tur pat neiet runa par to, ka pieaugušai necienītu bērnu, nu es savādāk kā par izlaistu bērnu to nenosaukšu.

Tikai jautājums, kā tu zinātu, kāda tā audzīte? Dzīvē viņa ir ar mūžīgo dežūrsmaidu.

Tie dežūrsmaidi ātri tiek atklāti, to var ļoti labi just pēc iekšējās attieksmes. Vismaz es jūtu to pārspīlēto laipnību un smaidu caur sakostiem zobiem.

Vispār auklītes cik neklausās ir vairākumā nu ...Berni tikia izaugot nereti pastasta to, par to auklītei ausis jānorauj. Jo nu ta bija pusei grupinas un laikam jau tas ir normali. Paaugoties saprot ka ne.

Zuze*, tas, ka tas bērns ir neciešams nenozīmē, ka tu viņu vari necienīt. Cieņa pret bērnu ir paskaidrot kapēc tu kaut ko dari un prasi no viņa darīt, nekomentēt viņa uzvedību citiem, saprast, ka visu, ko viņš dara diktē konkrētas vajadzības. Nu nedara 5 gadīgs bērns visu tevis minēto tikai, lai kādu (tevi) speciali izbesītu, viņam ir savas vajadzības un viņš nesaprot kā lai to savādāk panāk. Tapēc jau pedagoģija ir zinātņu nozare, ka ir grūti bērni, kuru uzvedību vajag koriģēt :-D

Darbā ir prasības, kas ir jāpilda, audzinātājām maksā naudu par pakalpojumu pieskatīt bērnus un tas viņām ir jāpilda. Ja nemāki tikt ar šādām situācijām, tad jāizvērtē sava darba atbilstība.