Darbs bērnudārzā

Vcakiem arī laikam būtu stipri jāsaņemas, lai "neiekrāmētu" :D

Ir dzirdet no pazinam ka nepatik jaunās audzinātājas. Jo vinam pasam nav bernu, un daudz kas no ta ko saka un maca ir aplams. Man bija citadi, visas ar ģīmenem . Vienigi vecaka gada gājum auklītes nervozas, nepatika.

Nu domāju gan ,ka nervus vajag stiprus ,jāmāk savaldīties.

Nu domāju gan ,ka nervus vajag stiprus ,jāmāk savaldīties.

++

Tad lai iet prom no darba, ja tik vāji nervi. Bezdarbnieka pabalstu tāpat saņems.

Bieži vien jau tie bērni ir galīgi izlutināti, bet ne jau vecākiem ar viņiem visu dienu kopā jāsēž. Un tad nu audzinātājai jāmēģina saprast, kā katru bērnu "savākt". Un bez tiem diviem, trim mežoņiem ir vēl normālie bērni, kuriem jāveltī uzmanība un rūpes.

Viņa tur nostrādājusi jau 9 gadus.

Gadi nav rādītājs. Savu bērnu tādai audzinātājai tuvumā nelaistu.(t) Līdz sišanai jau nav tālu, ja šitā saka.

Aizdomājos, kā justos visi bērnu vecāki, kuri ko tādu dzirdētu no sava bērna audzītes?

Neaizdomājies. Ja pedagogs ir profesionālis, tad neviens vecāks nejutīs sliktas emocijas no viņa puses. Tāpat kā jebkurā profesijā, kur ir tiešs kontakts ar cilvēkiem, var strādāt tikai cilvēki, kas prot sevi savākt. Ko dari pēc darba - kod sev kājā, ārdies vai raudi, tas nevienam principā nav jāzin.

Savu bērnu tādai audzinātājai tuvumā nelaistu.

Tikai jautājums, kā tu zinātu, kāda tā audzīte? Dzīvē viņa ir ar mūžīgo dežūrsmaidu.

Bērns jau vislabāk pastāstītu. Pēc uzvedības un runas var jau redzēt tos, kam riebjas savs darbs. Tavējai arī nesanāk vairs tik labi fleitēt.

Uzskatu, ka par skolotāju (šajā gadījumā b.d audzinātāju), ārstu, ugunsdzēsēju utmldz.profesijām var kļūt tikai tad, ja Tev to tiešam patīk darīt. Tāds darbs ir jāmīl.

Bērns jau vislabāk pastāstītu.

Tas gan.
+

Vecākiem arī laikam būtu stipri jāsaņemas, lai "neiekrāmētu"

+++


Man būtu stipri jāsaņemas, lai viņu pašu pa sienu neizsmērētu.

Ar varu strādāt nevienu nespiež :)
Ja manai meitai , kas dārziņā vai skolā nepatiktu un tā būtu nopietnāka lieta par negaršīgo zupu vai dumjo Anniņu, es nomainītu izglītības iestādi :)

Ir vairākas tādas izteiktas profesijas, kur var strādāt tikai cilvēks ar sirds aicinājumu.
Un, protams, katram agrāk vai vēlāk tāpat tas var piegriezties un sākt gribēties iekrāmēt.
Ja vien tas neatspoguļojas audzinātājas attieksmē pret bērniem vai darba pienākumu veikšanā, nefilozofē šādi apkārt, ja nu kāds sazīmē konkrētu radinieci? (mums te visādi detektīvi dienām sēž un liek pa punktiem kopā lietotāju privātās detaļas). Tas varbūt tavai radiniecei vienīgais emociju izlādēšanas veids - parunāties, izteikt tās dusmas un neķerties no vārdiem pie darbiem...

Ar vaajiem nerviem tiesam nav ko darit bernudarzaa. Taks normaali kasiikie neklausis, spiegs un klaigaas. Ja man butu berni un znaatu ka audzinaataja taadiem nerviem butu bail to bernu darzinaa vest ka vel nesaak klaapeet.

Nē, nu ja kāda reāli pieliktu kaut pirkstu manam bērnam , psc viņai būtu , man taču nav nekādu pieklājības normu ... Nodaudzitu ne tikai viņu zilu.

Es nebrīnītos nemaz, ja man kāda pazīstama audzinātāja varētu pateikt, ka nevar ciest bērnus un gribētos tiem uzšaut, BET tikai un vienīgi kādā vājuma brīdī, kad ir bijusi traka diena darbā. Tik daudz bērni mūsdienās ir izlaisti, pārbauda pieaugušo pacietību, vispār neklausa un iedomājas, ka drīkst visu. Kādi vēl brīnumi? Visi taču sūdzas par savu darbu, arī audzinātājas un skolotājas nogurst. Protams, ir daudz jauku brīžu, vajadzīga pacietība un šāds darbs tik tiešām ir jāmīl! :)

Annija, nu nez ari ja berni ir izlaisti nu un? Tas endod tiesibas mazam bernam, kur nu vel svesam beernam sist..mazaakais varbut pa roku via dibenu uzsaut ja galigi nesaprot un ari tad stipri neee..bet nu domaaju apr realu peikausanu. Tie berni ir tikai berni un neprot sevi aizstaaveet. Cilvekeim ar noslieci uz vardarbibu nav ko darit berndarzos.