Ehhh, mums darbā situācija vispār ir kā seriāla. Sākšu ar to, ka kompānija nepieder latviešiem, tātad ārzemju kompānija. Pašā sākumā vadītājas amatā bija visai interesanta blonda būtne ar silikona krūtim un lupām, ap ~ 46 gadiem un tā. Kad faktiski sākam strādāt, sākas murgs. Es apzvēru, cilvēks maigi sakot nav gudrs. Vai drīzāk, viņai ir kaut kāda sava domāšana un pasaules uztvere, kā arī lietas viņa pasniedz tā, ka neviens izņemot viņu ar pirmo reizi nevar saprast. Cik reizes ir bijis tā, ka viņa pasaka vienu, visi dara tā, kā viņa teica, bet beigās visi ir ēzeļi (atļavās arī apsaukāties). Tagad atcerējos tos laikos, brrr. (e) Tad, kad pāris darbinieki aizgāja no darba, par iemeslu norādot, ka dēļ tās sievietes, priekšnieki (kuri neatrodas Latvijā un brauc tikai pāris reizes gadā) tomēr ieklausījās reģiona vadītājā un mūsu skaistuli "pazemināja" amatā. Tā kā vienmēr nojūtām, ka viņāi ar vienu no priekšniekiem ir diez gan "labas" attiecības, nebijām īsti izbrīnīti, ka viņai atstāja to pašu algu, kāda viņai bija vadītājas amatā. Sanāk, ka mums ar viņu tagad ir vienāds amats un daram to pašu, tikai viņai maksā x3 vairāk. :-D
Šausmīgi pretīga ir šāda attieksme, kā arī tas, ka mēs to visu tomēr zinam. Es labāk gribētu nezināt, lai mana dzīve ir rozāka :-D Diemžēl sieviešu kolektīvā vienmēr zināsi daudz un pat vairāk.:-D