Vai mācītos doktorantūrā?

Nē, labāk vēl vienus neklātienes maģistrus paķertu. Tepat cosmo ir meitenes, kas mācās doktarantūrā - nu normālu darbu ar to savienot nevar. Ja nav dzīvesbiedrs, kas uztur, tad ar naudām arī tā švaki.

Šobrīd studēju maģistrā un, protams, esmu apsvērusi domu, vai neiet tālāk. Bet visticamāk to nedarīšu, jo uzskatu, ka vēl neesmu tam gatava. Varbūt pēc MD uzrakstīšanas jutīšos citādi.
Man liekas, ka tas ir labs veids, kā iet pētniecībā un saprast, kā tās lietas tur notiek. Tas man ir vilinošākais. Protams, arī jau tevis minētā iespēja kļūt par pasniedzēju, lai gan to var arī pēc maģistra, nav obligāti jādabū doktora grāds.
Zinu cilvēku, kurš visās savās grāmatās, visos dokumentos, epastos, visur pie sava vārda obligāti pieraksta dr. phil., lai gan pats dzīvē dara pavisam kaut ko citu. Acīmredzot, tā ir kaut kāda iekšēja vajadzība viņam, nekad neesmu jautājusi, kāpēc tā. Un būsim godīgi - tas glabā prestižu, jo ne katrs to spēj, ne katram to vajag. Tas norāda uz mērķtiecību, manuprāt.
Vai ar to vajag mētāties - tas katra paša ziņā.

Man zināms cilvēks izmācījās doktoranturā, strādāja paralēli darbu vadībā, intensīvu darbu, zinu pati personīgi kas un kā, grūti gāja, bet pabeidza.
Es gan jēgu tam neredzu, ja vien nevēlies būt pasniedzēja, man 3 kolēģi ir doktori, 2 notiem pēc darba ir arī augstskolas pasniedzēji.

Es apsvēru savas karjeras dēļ, bet nu nav tomēr priekš manis tā doktorantūra.

Jo ja izmācās doktorantūrā jau esot juristam, tad par advokātu uzreiz var tikt bez papildus gadu pieredzes un eksāmenu likšanas.

Daļa uz doktorantūru dodas iespaidīgo stipendiju dēļ + prestižs būt doktoram. Ja neinteresē zinātne un akadēmiskais darbs, tad no doktora grāda maza jēga.
Pusaudža gados bija doma studēt līdz pašam galam, kļūt par megaizglītotu dr. something, bet vēlāk sapratu, ka tas pilnīgi neinteresē un studentus mācīt arī negribas :D

P.S. Neiekarota Pilsēta - esi Type O Negative fane? :)

Delusion, klausos viņus labprāt. Jau 2.dienu pēc kārtas kāds ievēro, ka man Stīls profilā. :D

Prestiža dēļ neietu noteikti :D
Uz doktorantūru iet, lai iegūtu doktora (zinātnisko grādu). Ar lekciju lasīšanu ir mazs sakars, jo lai strādātu par asistentu vai lektoru, doktora grāds nav vajadzīgs. Par docentru neesmu droša, droši vien, ka jau vajag, asoc.prof. un professoram noteikti vajag. Taču, doktora grādu nedabūsi bez zinātniskām publikācijām. Un tās jau neraksta no zila gaisa kā cosmo beztēmas :D Jābūt nopietnam pētījumam, ko pieņems starptautiskā žurnālā. Visi zinātniskie pētījumi un eksperimenti ir ārkartīgi dārgi. Tātad, jābūt kādam projektam, kas apmaksātu gan darbu kolektīvam (viens pats nedabūsi ne projektu, ne arī varēsi to pavilkt), gan nepieciešamos instrumentus, reaģentus un tt. Līdz ar to jābūs dziļi zinātnē iekšā.
Doktora grāda studijas agrāk skiatījās 3 gadi, bet dēļ tā, ka neviens cilvēks pēdējo 10 gadu laikā Latvijā nepabeidza doktorantūru pa 3 gadiem, uztaisīja oficiāli 4 gadus. Bet arī pa 4 gadiem ļoti maz kas pieveic. Var pabeigt, ja ir bijušas nopietnas iestrādes pirms tam, vai arī, ja darbs ir tīri teorētisks, vai arī galīgi "nekāds".
Īsāk sakot, tas viss prasa daudz laika un pūļu, lai dabūtu papīru prestiža pēc.

Neiekarota Pilsēta, es jau sen ievēroju, vienkārši šorīt ienāca prātā pajautāt par muzikālajām preferencēm :D Man arī patīk, lai Stīlam vieglas smiltis :)

Delusion, gan jau viņam tur, augšā, labi klājas. Var sadzert ar Darrelu un Hannemanu. :D

Es nerakstu blogu par kosmētiku, jo manas zināšanas šajā jomā nav pietiekoši labas. Tas tā...doktorantes pārdomas par Sugar rakstīto.
Studēju doktorantūrā, jo man patīk veikt eksperimentus laboratorijā. Finansiāli tas ir ļoti dārgs prieks, protams, ir ļoti daudzas jomas kur studijas var apvienot ar darbu, bet vismaz man nav izdevies, jo darba devējs grib mani redzēt pilnu slodzi klātienē. Ja būtu pašai naudiņa dzīvei jānopelna, neizvēlētos 4 gadus papildus studēt.
Paralēli studijām pasniedzu lekcijas, tas sagādā baudu, lai gan apzinos, ka esmu ļoti prasīga pasniedzēja. Tagad, kad 3 nedēļas man ir jāguļ slimnīcā, ir ļoti patīkami, ka studenti atsūta sveicienus, labas veselības vēlējumus, pārņem sajūta, ka nav tā, ka es viņiem pārāk nepatiktu:)

Sugar, doktorantūra 3 gadu garumā vēl aizvien ir plaši izplatīta. Un par lekciju lasīšanu...papēti, lūdzu, kas kuram drīkst lasīt lekcijas. Runājot par dārgajiem eksperimentiem, mmm...filozofiem arī, piemēram? Ekonomistiem?

Vējā, izskatās, ka arī doktorantūrā iet švaki, ja jau nevari normālu naudiņu nopelnīt :)
Par 3 gadiem lūdzu piedošanu, es runāju par konkrētu augstkolu. Tāpēc arī minēju dārgus eksperimentus. Un pati papēti kurš var lasīt lekcijas.
Veseļojies :)

Nē neplānoju mācīties , ne magistros , ne doktorantūrā

Sugar, Tu augstskolu nejauc ar fakultāti? Nav tādas mistiskās augstskolas, kur visur doktorantiem ir jāveic dārgus eksperimentus.

Nē, šobrīd nemācītos. Šobrīd nav arī maģistra, jo neredzu tam jēgu, amats nepieprasa. Kad vajadzēs, tad arī stāšos un studēšu.

Vējā, eksperimentus visiem nav jāveic, bes studiju garums gan noteikts vienāds.

Ļoti apšaubu. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas var rakstīt tos "gara darbus". Pirmkārt jau šaubos vai maz mani uzņemtu, jo es pat nespēju iedomāties tēmu, kuru varētu pētīt. Nēesmu arī dzen tik gudra.

Nē. Pat par maģistru nedomātu. Bakalauru ieguvu caur asarām, negulētām naktīm un sačakarētiem nerviem. Pēc tā iegūšanas par universitāti par dzirdēt vairs negribu, tā vieta nav domāta man.

Vai jūs mācītos doktorantūrā vienkārši tāpat, prestiža dēļ, lai sauktos Dr. something?

Pati vēl mācos bakalauru, bet jau nu mani tā zinātne vienā brī'di baigi paķers, tad gan jau izmācīšos maģistrus un arī doktorantūru, bet kas zina, kā tā dzīve izgrozīsies. Un tagad zinātne man ne visai, lai gan ja grib būt zinātnieks/pētnieks, doktora grādam ir jābūt (vismaz nozarē, ko mācos es)

Nobeigšu tūlīt maģistrus un laikam vairs nekad nestudēšu :D Tāāā apriebies.

Es varētu kaut kad saņemties maģistram, bet doktorantūru - nē, paldies. Nav man vēlmes attīstīt sevi akadēmiskajā vidē, līdz ar to arī absolūti nevajadzīgi liekas mocīt sevi ar disertācijām, pētījumiem, utt.