Cau!:-)
Sovakar aizdomajos par tadu lietu - kaut ka pedeja laika sanak ta, ka socialajos tiklos uzraksta kads vecs pazinja, virietis. Ne, ne bijusais, bet vienkarsi kads izbijis draugs ar kuru VARBUT butu veidojusas romantiskas attiecibas, bet tikpat labi butu palikusi draugi, kas dazadu iemeslu delj ir parstajusi kontakteties. Sarunas nav uzbazigas, vairak aprobezojas ar ka iet, kas jauns noticis pa siem gadiem utt. Vienigi ir tads parsteigums, ka es esmu aiznjemta, bet tik brivi sarunajos. Tad nu aizdomajos - ja man nav nekadu noluku, par otru pusi nevaru spriest, et nu netiek izradati nekadi uzbazigi vai jebkadi tada virziena ejosi teksti, tad vaitad tas ir tads ka noziegums, ja es aprunajos ar cilvekiem, kas agrak mana dzive ir bijusi svarigi?(s) Domaju, ja reiz cilveks man uzraksta, izrada kaut kadu interesi, kapec man telot kaut ko, ja ari man ieinterese ka mums ir iegrozijusies dzive. Tiesam sakautrejos un samulsu, pa apsveru domu vairs neatbildet. Ar vienu pazinu vairak ka 6 gadus nebiju runajusi!! Bet ka cilveks man atminja ir palicis loti draudzigs, pozitivs un tads, kuru es pat sava dzive butu gribejusi paturet, bet ka jau teicu, kaut kadu iemeslu delj dzive notiek savadak.
Ka ir ar jums? Ja jums uzraksta vai uzrakstitu kads vecs pazinja - virietis, jus atbildetu? Ja atbildetu - kapec? Ja neatbildetu - kapec?
P.S. Atvainojos, man nav garumzimju. (s)