Stiprais_dzimum, manuprāt, izteikties asāk, skaidri apzinoties, ka tas otram sāpēs, nav īsti pareizi. Tev, pieņemu, šīs sāpes ir pazīstamas, līdz ar to saproti, ko vari raisīt otra dvēselē. Tas tā pārdomām.
Kā piemēru varu izstāstīt gadījumu autobusā. Man blakus nostājas sieviete ar vasaras raibumiem. Nenoturējos, izteicu komplimentu, jo viņa bija tiešām skaista. Sākumā viņa padomāja, ka es ņirgājos, jo mūsdienu stereotipi nosaka, ka ādai ir jābūt sniegbaltai, bet, ak vai, viņai vasara uz sejas! Ja Tu zinātu, kā mainījās viņas sejas izteiksme, kad, pēc mana "es tiešām tā domāju", pagriezās viens vīrietis un apstiprināja, ka ļoti smuki vasaras raibumi. Ar vārdu var cilvēku celt un zemē grūst. Tāpēc jāpiedomā..