Par situāciju kā tādu,vienalga,patiesa vai ne-ja tas būtu mans mīļotais vīrs,bērnu tēvs,vīrietis ar jo būtu iztēlojusies visu dzīvi kopā,kā kubiete raksta-ja nesēdētu par slepkavību,izvarošanu..un nu-arī par zādzību(jo zagli nevar izārstēt..tiem ir zagļa dvēseli,visu laiku kaut ko štukos), tad jā,es gaidītu. Nav tas nemaz tik ilgi,tā tik vien paspēsi,kā izdomāt kur nopelnīt,kā par maziņo parūpēties..nav jau nemaz īsti pareizi uzreiz skriet citu meklēt,pat ja izlemtu negaidīt.
Kas būtu pēcāk-to Dievs vien zinātu..sagaidītu,mēģinātu sākt no gala,ja iznāktu,iznāktu,nē(un,ja nav kaut kāda mamzele lupatiņa,kam ieslēgtos kaut kāds glābšanas sindroms-to uzreiz var pateikt)-ietu prom. Principā-pie pirmajām agresijas pazīmēm.