man vairs attiecības nevajag?!

Varetu, bet diez vai gribetu. Es ilgstosi nevaru dzivot bez milestibas dosanas virietim, tas man rada prieku un nezinu, ar ko citu to var aizvietot. Ka ari, manuprat, ir svarigi, lai bernam ir klasisks gimenes piemers, ja pati to atbalsti. Man butu gruti atbildet meitai uz ar milestibu un attiecibam saistitiem jautajumiem, ja pati nebutu tam piemers.

protams ka var, Latvija looti daudziem 25 gados vel visp nav nekadas attiecibu pieredzes un pari aizvien biezak skiras, taa ka mierigi var.

Jā, varētu dzīvot gadiem, neesmu no tām, kam vajadzīgs vīrietis blakus. Var būt un var nebūt. Vienīgi, protams, bērnam vajag tēvu, tāpēc censtos saturēt ģimeni tikai tā vārdā. Bet, ja viss vienalga izjuktu, nevaru iedomāties, kā spētu pavilkt jaunas attiecības, dodu gandrīz visus 100, ka justos tā, kā šobrīd jūties Tu.

caroli, kāpēc nevarētu "pavilkt"? Kā tas ir domāts?

Ja par tēmu - man komentāru nav, negribas domāt kā būtu, ja būtu viena. Būtu grūti tieši bez mīlestības, ko dāvājam viens otram, viss pārējais ir sīkumi.

Es nedomāju, ka pēc šķiršanās un ar bērnu, tā vienkārši varētu pieķerties, iemīlēties, iet uz randiņiem, kaut ko veidot utt,. Tomēr jaunām attiecībām vajag laiku, kopā būšanu, atdevi, es domāju, ka nevarētu īsti koncentrēties, piem. brīvdienās nespētu pazust ar jauno mīļoto un bērnu atstāt omei, un es pieņemu, ka tāds periods varētu ļoti ieilgt. Es vienmēr apbrīnoju sievietes, kas ātri vien sāk jaunas attiecības, ja viņām jau ir bērni, kaut vai - kur viņas atrod laiku visam.

Man tieši šobrīd un jau labu laiku ir tādas domas. Tāpēc šobrīd primārais ir karjeras izveide, tā, lai spētu sevi nodrošināt un nākotnē arī savu bērnu. Nebūtu iebildumu pret attiecībām, prasās jau dažreiz mīļumu un tā, bet, ja būtu kādas krāpšanas, gribās būt tik nodrošinātai, lai vīrieti varētu mierīgi pasūtīt un finansiāli, tas neko nemainītu!

Paldies par viedokļiem

Gan jau , ka ir cilvēki, kas var tā dzīvot. Tiešām apbrīnoju. Laikam jābūt ļoti pašpietiekamam un emocionāli spēcīgam. Pati nevarētu, lai, kā es centos aizpildīt savu laiku ar darbu, hobijiem un draugiem, to īso posmu, kad nebiju attiecībās, es ik pa laikam tomēr izjutu sevī tādu dziļu tukšuma sajūtu. Un neteiktu, ka nebūtu pašpietiekama vai, ka mana dzīve bez vīrieša būtu bijusi garlaicīga. Es vienkārši nespēju savu dzīvi iedomāties bez patiesas mīlestības un tām emocijām, ko tā sniedz, jo nekas cits, manā uztverē, to aizstāt nespēj. Vienīgi es iedomājos, ka tavā gadījumā varbūt bērns tev sniedz tās vajadzīgās emocijas, tas varbūt savā ziņā spēj to visu aizstāt un tev ir sajūta, ka attiecības nevajag. Varbūt ir bijusi slikta pieredze attiecībās, kādas nopietnas problēmas, un attiecīgi, tagad dzīvojot bez tā visa, jūties vieglāk un tas arī rada sajūtu, ka tev to visu atkal nevajag. Ka vari dzīvot, kā pati vēlies, nevienam neatskaitīties un nepielāgoties.

Es vareetu dziivot bez viiriesha. Vispaar viirietis/attieciibas taa nav visa dziive, pat ne puse. Man vienliidz svariigs ir darbs, maaciishanaas, savs nodroshinaajums, draugi, hobiji, pashizaugsme. Taa kaa bez vienas daljinas gals nepienaaktu

elee, ir sievietes, kas ir emocionali pašpietiekamas (var dzīvot vienas bez attiecībām, vīrieša mīlestības, utt) un ir, kas nevar. Ne viens ne otrs variants nav ne labāks, ne sliktāks (abiem ir plusi un mīnusi).

Es viena bez vīrieša gadiem mierīgi varētu nodzīvot. Man rados ir daudz sieviešu, kuram dzīve ir tā iegrozījusies, ka pēc sķirsanās palikušas vienas ar bērniem un jaunas attiecības vai nu nav gribējušas vai nav varējušas izveidot. Un neko, dzīvo.

Iesaku izbaudīt dzīvi tikai ar mazuli, velti visu laiku tikai sev un viņam :-) Bet nenoskaņo sevi uz tāda viļņa, ka ''jaunas attiecības veidot negribu, man nemaz nevajag vīrieti.'' Protams, nevienam ''nevajag'' vīrieti/sievieti tādā ziņā, ka mēs bez otras puses nespētu izdzīvot nu nekā. Bet tomēr ir patīkami, ja ir tā otra puse un lielāka ģimene, it sevišķi tad, kad ''mazulim'' nosit 18 un viņš aizbrauc uz citurieni studēt un dzīvot, un tu paliec mājās pilnīgi viena. Nesaku, ka tev ir tagad jāskrien kādu meklēt, nebūt ne, tu vari turpināt dzīvot ar savu mazo ģimenīti cik vien ilgi vēlies. Bet ja tomēr kāds labs kandidāts pēkšņi uzrodas, ņem ciet. Un var jau būt, ka reiz gribēsi vairāk sīko, ne tikai vienu :) Veiksmi!

Bet tomēr ir patīkami, ja ir tā otra puse un lielāka ģimene, it sevišķi tad, kad ''mazulim'' nosit 18 un viņš aizbrauc uz citurieni studēt un dzīvot, un tu paliec mājās pilnīgi viena.

Piebildīšu, ka šādā situācijā bija mana māte. Vienīgi, kad man bija ap 16-17, viņa beidzot ar kādu izveidoja attiecības, un man aizbraucot (uz otru Latvijas malu, un galu galā arī uz citu valsti) gan man bija par viņu mierīgāka sirds, gan arī viņa pati noteikti ir laimīgāka, ka nepalika mājās divvientulībā ar kaķi.

Ja sex un restorānu gribi, tad zino man jo Latvija divasnedelas busu gandriz.

Sievietēm kas ir neizturamas un uz nerviem krītošas čīkstules tik tiešām labāk dzīvot vienām. Bet pats galvenais jautājums būtu kur tad ir bērna tēvs ?

Es laikam esmu viena no tām, kas nevarētu iztikt bez otras pusītes. Bet varbūt tās ir tikai manas iedomas, jo tik ļoti esmu pieradusi, ka neesmu viena. Ka ir blakus , kurš rūpējas un kurš čubina. Un par kuru es varu rūpēties. Kaut gan. Ko es varu teikt, man būs tikai 20 gadi. Visa dzīve vēl priekšā.

caroli - Es vienmēr apbrīnoju sievietes, kas ātri vien sāk jaunas attiecības, ja viņām jau ir bērni

Naudu ta vajag !

Naudu ta vajag !

Tad nu tiešām var redzēt tās sievietes, kurām vajag naudu un kurām nevajag. :D

57days - ka pēc sķirsanās palikušas vienas ar bērniem un jaunas attiecības vai nu nav gribējušas vai nav varējušas izveidot.

Es jums dāmas pateikšu to ko neviens vīrietis jums acīs nekad nepateiks. Vīriešiem sievietes ar bērniem ir kā second hand preces, Mašīnas ar mega noskrējienu , Defektīva nocenota prece.

Neviens tādas negrib un neviens netaisās grūst ārā kaudzi naudu, laiku par cita vīrieša pārplīsušo prezervatīvu un ''neveiksmīga'' orgasma sekām.

Vīriešiem sievietes ar bērniem ir kā second hand preces, Mašīnas ar mega noskrējienu , Defektīva nocenota prece.

Tieši tāpat domāju par vīriešiem...
Un bieži vien šādām sievietēm izveidojas LAIMĪGAS attiecības ar vīrieti, kuram arī ir jau mazais.
Un vēl viens vispārzināms fakts- ja vīrietis mīl sievieti, tad pieņem/iemīl arī mazo. Cik reizes dzīvē tas nav pierādījies.

Un vēl viens vispārzināms fakts- ja vīrietis mīl sievieti, tad pieņem/iemīl arī mazo.

Tāpēc ka vīrieši ir forši, sievietēm vairāk piestāv ļaunās pamātes loma kura mīl tikai sevi.....