Taam, kas strada no majam

Man tikai vienu reizi sagadījās atrast projektu, kas ļāva strādāt mājās - bija super. Lai gan naudas ziņā nekas daudz nebija, bet sapratu, kas tas ir man ļoti piemēroti.
Arī gribētu atrast tādu darbiņu...

Nestrādāju mājās, kaut gan tāda iespēja ir, daļu darba-apm.30% būtu atļauts veikt mājās, bet vienalga braucu strādāt uz ofisu. Negribas mājas atmosfēru aizcūkot ar darba lietām. :-D Ja tomēr vajadzētu strādāt mājās, tad noteiktā laikā sāktu, nekādas blakuslietas, žigli padarītu, pēc tam aizvāktu visus papīrus un aizvērtu programmas.

Mēdzu strādāt no mājām. Kopumā patīk, bet ja pārāk ilgi ir tāds režīms, tad prasās kolēģu sabiedrību. Ar paškontroli reizēm ir problēmas, bet ļoti palīdz strings darbu plāns, ko rakstu ar roku uz A4.

Man ir Maksimāli ērta darba vieta, un es to visu laiku uzlaboju. Tas ir svarīgi, lai darbs neradītu dikomfortu.
bet protams, ar pašmoticvāciju ir problēmas. Ļoti daudz kas novērš uzmanību. Uzmanības noturēšasna vispār nav man raksturīga. Vienmēr atrodas daudz dažādu blakus lietu, ko darīt, lai nestrādātu. Darbam vajadzīga iedvesma un iesdvesmas neesamība ir mana mīļākā atruna. Mani piespiež saorganizēties tikai deadline. Un tad nu parasti es, visu atlikdama uz pēdējo brīdi, rauju diennaktīm, līdz pabeidzu nepadarīto, iekavēto.

Es mājās nevarētu pastrādāt. Vienīgi tad, ja puika būtu bērnu dārzā, jo tagad vasarā man ir grūti nokoncentrēties 2x mēnesī kādu mājas darbu koledžai izpildīt. Kur nu vēl katru dienu, ja kaut kam jāvelta uzmanība :D