Aizbraucu sakumaa ar domu uz menesi izvedinat galvu pie sava nu jau viira. Nebija doma, ka palikshu, jo man bija labs darbs, dzivoklis utt. Bet atgriezos Latvijaa un virs teica, ka man jaatgriezas atpakalj, jo IR! Vins grib ar mani dzivot kopaa, gimeni, bernus utt... Tad nu pametu visu un pirms 3 gadiem parvacos uz patstavigu dzivi Londona. Sobrid dzivojam arpus Londonas, viņja darba delj. Es sakuma stradaju restorana pie pazinjas par viesmili, menesi ta nostradaju un sapratu, ka nebus.... Kaut vai tas ka dzeramnaudas bija pat 150£ pa vakaru, neveiksmigaas dienas mazaakaa bija 20£, darbs nebija prieksh manis. Ja apstakljo spiestu, nebutu savu iekrajumu kaut vai tik lai nopirktu lupu kraasu - stradatu!! Bet bija iespeja nestradat, nu tad pavadiju laiku macoties valodu. Tad, kad izvacamies no Londonas saku studeet, nu jau otro gadu studeju un valodas zinashanas ir labas.
Par manu viru- vins UK ir pabeidzis magistrus un strada ljoooti labaa darbaa, pat vieteejie uz vinju shkjibi skataas un izmet jocinus. Vins ir savas jomas profesionalis, uznjemums iegulda vinjaa un apmaksaa kursus (leetaakie bija 3000£, nedelju ilgi kursi). Sobrid virs gatavojas nakamajam karjeras palecienam, kursh, iespejams, mus aizvedis uz citu valsti, bet ar lielaku algu. (Neuztvert to kaa "merishanos ar kraaninjiem").
Mana labaka draudzene strada par galveno pavaru 5zvaigznu viesnicaa, gimenes draugu meita ir atverusi savu pubinju. Ta ka veiksmes stasti ir daudzi. Tikai vajag merki un apnemibu!!!
Mans uzskats ir, ka ja Tev ir merkis un zini pa kuru "tacinju" gribi iet, tad sheit "izsisties" ir viegli, bet nosaciti viegli - jaagrib buut labakajam un pieradit sevi, man tas tagad ir "iekshaas", jo jutos parliecinata par savam valodas zinashanaam, pirms tam parliecibas nebija, tadelj sedeju majas :(
Protams, neviens no maniem minetajiem stastiem nav naacis nevienam viegli- visi gajushi valodas kursos un es veljoprojaam macos anglu valodu, bet neiespejami nav.
Ja zini ko gribi, visu var sasniegt!