Sieviete

Kaut kādā mērā tev ir taisnība - mūsdienas par stipru cilvēku var nosaukt to, kuram nav vienalga, jo tā ir liela atbildība.
Es tomēr domāju arī, ka stiprs cilvēks ir tāds, kuram nav bail salūzt, bet kurš vienmēr patur prātā domu par nepadošanos.

mūsdienās, protams.

Man nav tā augstākā pašapziņa, bet es esmu stipra sieviete - dzīve man uzlikusi daudz pārdzīvojumu un ciešanu, sarežģījumu, bet es tam tieku pāri, saņemos un eju tālāk.
Mani gaida vēl parbaudījumi tuvākajā laikā, bet es zinu, ka tam visam tikšu pāri.

Ir daudzas kuras domā ka tas ir ka vari atšūt, pateikt ko otram, kas viņam nepatiks.

Neesmu ne no vienas dzirdējusi tādu spēcīguma kritēriju :D

Manuprāt, Vizma Belševica bija stipra sieviete.. :) Talantīga un drosmīga.. :)

Es arī kaut kad nesen skatījos Ievas dziedāšanu un domāju par to, cik drosmīga viņa bija Atmodas laikā. Ne tik daudz par to, ka viņai pašai varēja vis kaut kas slikts un briesmīgs notikt, bet viņai tajā laikā bija mazs bērns. Un esot maza puikas mammai, riskēt un neklusēt, jā, tas ir drosmīgi.

Mēs ar vīru pie vakariņām šodien aizrunājāmies par skandināvu sievietēm, kuras visu var un dara pašas. Un pirms visi sāk bļaut par iepirkumu maisiņu nešanu 5. stāvā, tas nebūt nav "darīt visu pašai", manuprāt tas drīzāk ir ne pārāk labi organizēt. :-D Piemēri nav tālu jāmeklē: Mana vīramāte ir stipra sieviete - viņas vecāki nomira, kad viņa bija vēl ļoti jauna un viņa spēja aiziet no neveselīgām attiecībām un viena rūpēties par diviem maziem bērniem. Atrast darbu, izstudēt kas patīk un uzticēties pietiekami, lai izveidotu laimīgas attiecības. Un būt tik foršai :-)

Es teiktu, ka stiprs cilvēks , neatkarīgi no dzimuma, dara kā uzskata par pareizu un viņu neuztrauc ko kāds padomās , vai kādas tam būs sekas... viņš ir te un tagad , bet tai pat laikā atstājot kaut ko vērtīgu aiz sevis , bet tas nav mērķis tas nāk dabiski.

Manuprāt, stiprs cilvēks nebaidās zaudēt.. :)

Nu pa lielam viņš jau neko nezaudē , lai kā nebūtu tāpat būs ieguvējs , pat ,ja kādam tas šķiet zaudējums.

Mana vecmamma! 1940 gadā krievi atnema daudz īpašuma, bet tāpat 4 bernus audzinaja , arī kara laikā. Arī tad kad opis ievainots atgriezās un izaudzinaja ar smaidu uz lūpām. Un ar tīru māju un pārticību. Par spīti visam atnemtajam.