Sveikas!
Tāda problēma, ka man līdz 35 gadu vecumam nav bijušas tādas īstas attiecības, vien pāris īslaicīgas aizraušanās.
Visu laiku uz to pārāk neiespringu, jo ir gana aktīva dzīve - visādi hobiji, ar ko aizņemts brīvais laiks, tā ka otras pusītes trūkumu tik ļoti neizjutu, vien reizēm par to iedomājos. Bet tagad.. laiks iet, bioloģiskais pulkstens tikšķ, radi draugi sāk rādīt ar pirkstu..
vai tiešām visām nav lemts dibināt ģimeni un atrast otru pusi? esmu pietiekoši simpātiska, izglītota, ja arī sanāk kur iepazīties ar kādu puisi, neviens netic, ka esmu viena.
lāstiem neticu, pirms pāris gadiem veselības problēmu dēļ biju pie dziednieka, bet tur gan nepieminēju šo problēmu, bet viņš teica, ka lāsti esot izdomājums.
es tiešām nesaprotu kāpēc tā ir.. :(