Minētajā rakstā gan nekas ka īsti nav saprotams- t.i.par kuru teritoriju ir runa, taču man ir ļoti, ļoti bail, ka mūsu zemītē varētu sākties kaut kas tāds, ko bail pat vārdā saukt. Man šķiet, ka valsts amatpersonas ar savu rīcību un vārdiem ļoti provocē Krieviju paši to nesaprotot. Šajā situācijā, man šķiet, ka tomēr vajadzētu mēģināt maksimāli piekāpties un varbūt pat bišķi pielabinaaties, lai nenāktos pašiem ciest. Ar trakiem pa labam. Ar draudzenēm ar asarām acīs runājām par šo tēmu - it kā nekas vēl nav noticis, bet šķiet, ka tas ar katru brīdi kļūst nenovēršamaak. Meitenes, kas gribēja pirkt dzīvokļus, to ir atlikušas uz mierīgāku laiku. Es pati esmu atlikusi domu par mazuli, neko jaunu no tehnikas nepērku, jaunas saistības neuzņemos, mēģinu naudu atlikt nebaltām dienām. Es reizēm palasu komentārus par šīm tēmām un šķiet, ka daļa ir iedzīvotāju pat nesaprot, cik bīstamā situācijā esam. Ir redzēti komentāri stilā "karš taču te nebūs, nomierinieties", "smiekli nāk, ko jūs te njematies, neviens taču neuzbrūk", utml. Man ļoti sāp sirds par iedzīvotāju nenopietno attieksmi, jo man šķiet, ka ja kas tāds notiktu, es nezinu vai kāds mūs glābtu.
Es zinu, ka vēl gribu dzīvot un nez vai paliktu valstī karastāvokļa gadījumā. Ņemtu visus mīļos un brauktu tur, kur acis raada. Lai mūs visus sargā no augšas!