Rūta, es šajā tēmā esmu laikam nedaudz no citas operas, jo attiecības mani ļoti maz interesē. Vairāk tas, ka sievietes visu dzīvi pavada kaut ko gaidot no citiem, visu pamatojot ar tendencioziem izteikumiem, ka ''sievietes ir tādas un tādas, un citu variantu nav.''
Nav jau starpības, kurš maksā par ceļojumu biļetēm, var kaut vai vīrietis visu mūžu maksāt. Bet ja sieviete no vīrieša sagaida (un nav starpības, vai vīrietis šīs summas dod vai nedod) tādas summas, kuras sieviete sev ne vien nevar nodrošināt, bet pat nekad nav plānojusi varēt nodrošināt, tad par ko vēl var runāt, ja ne par golddigerismu? Ja patīk dārgi restorāni, lūdzu - darbs, paaugstinājums, algas pielikums, nekādu šķēršļu. Bet ja šī mērķa sasniegšanai tiek meklēts vīrietis, atlasīti pārtikušākie vai atsijāti nabadzīgie, tad te nav divreiz jādomā, kas par situāciju.
Protams, ir attiecības kur golddigerisms ir vienīgais pareizais solis, bet Latvijā diez vai tādas ir.