Ar Tevi diskutēt kā ar tabureti runāt. Tu tikai mal un mal vienu pa apli, turklāt pati sev pretī runā.
Tad kā ir galu galā - vīrietis un sieviete ir vienlīdzīgi vai tomēr daba ir padarījusi viņus atšķirīgus? Ja jau viens fiziski nespēj to, ko otrs, kā tad no abiem var prasīt vienu un to pašu jebkurā jomā? Ja Tu izvēlējies nedarīt šo mazo sieviešu darbiņu (lasi - nedzemdēt), tad флаг в руки, mācies, strādā, ar vīrieti uz maiņām traukus mazgā. Ja cita sieviete grib bērnus, tad ir tikai loģiski, ka viņa meklē vīrieti, kurš būs spējīgs viņu uzturēt, kamēr viņa fiziski to nevarēs. Lūk, tādēļ meitenes arī izvēlas partneri, kuram neradīs problēmas samaksāt par viņu restorānā, jo tas netieši norāda uz viņa spēju uzturēt citu. Vai tad nav gana godīgi? Kāpēc jāuzskata, ka vīrietis ir kaut kāds upuris un cietējs tādēļ, ka viņam jābūt apgādniekam?
Tu visas 'uz kakla sēdošās' sievietes sameti vienā maisā, nopel un apsaukā. Bet tas, kādu apstākļu ietekmē viņas nestrādā, Tev nav būtiski, lai gan bērni ir svarīgs arguments.