Pieradums vai mīlestība?

Ja tu uzdod šādu jautājumu, tad visticamāk nemīli. Mīlot otru cilvēku tādas pārdomas parasti nerodas.

Izrunājies, jums vajaga savas atiecības atsvaidzināt.

Ja nekas nemainās pamet Viņu.

Pirmkārt, Tev ir TIKAI 25. Tas nav nekāds robežvecums, pēc kura jāsāk nervozi grauzt nagi un jāprecas ar pirmo pretimnācēju. Visa dzīve vēl priekšā, savi 10 gadi jaunības jau nu noteikti.

Otrkārt, kā jau te minēja - ja rodas šāds jautājums, tad tas ir beigu sākums.

es emsu dzirdējusi par šo, nu ka ja tā domā, tad nemīl, vai arī ka tas ir beigu sākums. bet bet bet tieši pirms tiem pāris mēnešiem, atmetu OK (nevis, lai taisītu bērnus, bet jo nafig, mana veselība svarīga), un varbūt tie ir hormoni, ka šizīgi trako un liekas pa plauktiņiem?

Ja tu uzdod šādu jautājumu, tad visticamāk nemīli. Mīlot otru cilvēku tādas pārdomas parasti nerodas.

Nepiekritīšu! Ir normāli ik pa reiziei aizdomāties un pārbudīt sevi un savas izjūtas. Es joprojām pati nevari viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu, tāpēc, ka tas nebūt nav tik vienkārši kā gribētos domāt...

Manuprāt, jūsu attiecībām trūkst izaugsmes. Nu kopā, jā, bet kas tālāk?... Attiecības vajag virzīt, plānot, cerēt utt. Tāpēc jau normāli ir domāt par kāzām, bērniem, kopīgas ligzdiņas iegādi un tālāk jau tas viss aiziet pa spirāli arvien tālāk un ciešāk... A vienkārši būt kopā n-tos gadus - jebkurš pazaudēs jēgu šādām attiecībām, ir vai nav tam visam apaksā mīlestība.

Es esmu ļoti līdzīgā situāciju šobrīd. Arī esam kopā gandrīz 5 gadus un ar katru dienu arvien vairāk saprotu, ka kaut kas nav īsti labi.
Manuprāt, tas tiešām ir beigu sākums. Vismaz manās attiecībās.

Diez vai šādas lietas var novelt uz hormoniem ;) Pieci gadi ir gana ilgs laiks (it sevišķi jaunībā), lai mainītos jūtas un vērtības, lai gribētos kaut ko citu. Kaut vai laiciņu brīvības, ja ne citādāk :D

demoiselle šis bija iemesls kādēļ šķīros ar savu ilgadīgo otro pusi, bija palikusi sajūta ka esam tikai draugu, abpusēja sajūta, tagad esam vnk labi draugi.

Es gan nedomaju,'ka tas ir beigu sakums.
Ilgstosas attiedcibaa, manuprat,'var rasties sads jautajums, jo viss ir ieslidzis Rutina.
Iesaku jums divata kkur aizbraukt uj jautri,'romantiski pavadit laiku divata.
Jus daudz laika pavadat kopa?
Varbut der pasai jaunas intereses iegut, jo tad jus viens gar otru visu laiku nerivesieties.
Lai,'kadas butu tavas domas, nesaki par to vel savam draugam. Vismaz ne tada teksta,'ka nezini, vai vinu mili. Tas var vinu ari aizvainot,'ka ari pati velak nozelot.
Labak paruna ar draugu,'ka velies, ko jaunu ar vinj izbaudit. Varbut, ja iespejams, kaut vai brivdienu celojuma aizbraukt.
Tas,'ka esi iesligusi pardomas, nav nekas slikts.

Pilniba piekritu Neons

Sany sanāk ka es nolohojos neatīstot tālāk, nākošais loģiskais solis bija kāzas, bet es raustījos un vilku garumā.

(..)šķīros ar savu ilgadīgo otro pusi, bija palikusi sajūta ka esam tikai draugu, abpusēja sajūta, tagad esam vnk labi draugi.

Vai cilvēki cer, ka visu mūžu saglabāsies lidojums, kā attiecību sākumā?
Manuprāt, attiecības ieiet jaunās fāzēs ik pēc laika, kas nenozīmē, ka nu tikai jāmeklē jaunas asinis, jo redz, tauriņi vairs neriņķo vēderā. Attiecībās ir daudz jāiegulda, lai tās attīstītos un pastāvētu. :-)

Piekritishu Neonam, ka vajadziga izaugsme. te Tev ir darbs izrunaties ar savu virieti un jums savu dzivi splanot.
Man bija lidzigi..virietis ilgi tureja musu attiecibas vienaa faazee, kas butiski ietekmeja to, kaa es par taam jutos. Nenopietniiba, draudzenes statuss man nelikaas apmierinoshs. Rezultataa 6 menesus pec bildinajuma kazas atsaucu... Ne tapec, ka nemiletu. Milu joprojam. Bet gan tadel, ka shi nenoteiktibas faze papildus citiem apstaklien bija par garu.

Es noteikti meeginaatu atsvaidzinaat attieciibas pirms mest plinti kruumos. Ja ir iespeeja, tad 2 nedeelju celjojums vai kaut vai romantiska nedeeljas nogale piemaajas viesniicaa var atsvaidzinaat attieciibaas. Piedevaam iesaku padomaat vai tas, ko veeleejies 5 gadus atpakalj no attieciibaam ir veel jo projaam aktuaals. Var gadiities, ka izsapnjotais dzejnieks kursh deklamee dzeju sveetdienas riitaa par miilu tevi nokretineetu peec paaris nedeeljaam taa, ka negribeetu vinju vairs redzeet.

Vai tavs vīrietis tev liek smaidīt? vai viņa dēļ tu esi priecīga? Vai tu domā par jūsu kopīgo nāktni? Vai kopīgas nākotnes plāni izraisa vairāk prieku vai uztraukumu, vai varbūt pat vienaldzību?

Nezinu vai tā ir mīlestība, bet es personīgi sapņoju tikai par nākotni ar savu vīrieti, priecājos kad viņam izdodas un bēdājos līdzi kad neizdodas. Nevarētu nekas būt labāks uz pasaules kā katru rītu viņam pamosties blakus ar smaidu, ka viņš man ir blakus.

Ja tav nav nekādas pieķeršanās pie viņa romantiskā ziņā, tad iespējams ar ka nemīli viņu, drīzāk ir pieradums, bet tik pat labi varbūt ir rutīna un ja paši no tās spētu tikt vaļā, tad ieraudzītu savas attiecības pilnīgi no cita aspekta.

pabučoties ar kādu svaigu gaļu (piedodiet ),

Šādi teksti parasti ir beigu sākums, sapņot par citiem vīriešiem jau visas mēs varam, tas jau nav pasaules gals, bet ja tiešām jūti tās tieksmes pēc citiem, tad varbūt tas ar ir vajadzīgs. Nekur nav teikts ka tas cits būs labāks, bet tev vienkārši gribās to citu, lai gan vēlāk varbūt sapratīsi ka šis bija tas īstais, tā jau parasti notiek kad ir par vēlu.

Galvenais, nekad savam draugam neizsaki tādu tekstu ka gribās izmēģināt jaunu gaļu, tas tomēr ir sāpīgs teksts un aizvainojoš, pat ja teikts kā joks. Ja nēsi pārliecināta ka negribi visu pārtraukt, tad šo nesaki.

Mcgh- ta dazreiz notiek. Un varbut tam ta vajadzeja notikt. Manuprat,'ja virietis/sieviete neredz otra sievu/viru jau pasa sakuma, tad attiecibas jau nav verts sakt. Nav obligati jaizplano kazas un n'tie berni pirmaja randina vai kas tml.jasaka otram. Bet, manuprat, nopietnas attiecibas cilveki veido, ja velas to turpinajumu kopa. Ja sadu domu nav pat sajutu veida, tad nav verts...

5 gadi, manuprāt, ilgi draudzenes statusā. Tā es domāju par pāriem, kuri pēc 25g.v.satikušies. Ja nejūti, ka vēlies būt kopā un šaubies, tad pamet šīs attiecības. Nemoki otru.

Šādi teksti parasti ir beigu sākums, sapņot par citiem vīriešiem jau visas mēs varam, tas jau nav pasaules gals, bet ja tiešām jūti tās tieksmes pēc citiem, tad varbūt tas ar ir vajadzīgs

Es tiku sim posmam paari("daktera" laiks),jo sapratu,ka miilu savu viiru...Es neappreceejos aiz lielas miilestiibas-taa miilestiiba man naaca veelaak.
Domaaju ,ka katraas attiecibaas ienaak kriize-vieniem aatraak,citiem veelaak.Veiksmi tev ,nonaakt pie pareizaa atrisinaajuma:-)

Es arī ieteiktu pamēģināt papriekšu atsvaidzināt attiecības. Man arī tā vienā brīdī bija, kad domāju, ka varbūt tas ir pieradums, kas liek mums būt kopā, bijām tādā kā ritenī ar darbiem, skolu, draugiem... Tad aizbraucām nelielā ceļojumā divatā un es viņā iemīlējos no jauna :-) Biju varbūt vienkārši ikdienas rutīnas nogurdināta, tas man vispār bija posms, kad pārdomāju arī citas savas dzīves izvēles.

Pamēģiniet kaut kur izrauties divatā, bez draugiem un ģimenes. Ja nekas nemainās un Tu arvien vairāk met acis uz citiem, tad 25 jau nav nemaz tik daudz.

Manuprat,'ja virietis/sieviete neredz otra sievu/viru jau pasa sakuma, tad attiecibas jau nav verts sakt

Šim es varu daļēji piekrist, pēc pašas pieredzes pilnībā varu piekrist, bet gadījumi ir jau dažādi, ne jau visi ar vienmēr vienkārši domā par to precēšanos. Es jau biju gatava precēt nost pēc pirmā mēneša un taisīt bērneļus, tagad gan mazliet saprātīgāk domāju haha :D